pirmdiena, 2010. gada 4. oktobris

piedzimt bez vardarbības.

šoreiz gribu Jums pastāstīt par kādu ļoti īpašu Grāmatu-

Frederika Leboijē grāmatu "Piedzimt bez vardarbības".


šo grāmatu latviski iztulkoja Linda. Linda Vītuma. Viņa ir mana vecmāšu mācību līdzgaitniece. Viņa tulko ne tikai grāmatas mūsu- māmiņu priekam, bet arī vecmātēm un speciālistiem tulko gudro Williams Obstetrics, (23rd Edition, The McGraw-Hill Companies, Inc.,2010).
šī grāmata manās rokās nonāca tieši no Lindas, laikā kad gaidīju savu otru meitiņu- šarloti. un patiešām, gramata atnāca īstajā laikā.
grāmatu pirmoreiz izlasīju vienā elpas vilcienā. un tad, atkal un atkal no jauna atgriezos pie atzīmētajam lapaspusēm. grāmatu lasot mana dvēsele kliedza pēc tā lai to izlasa ne tikai mana ģimene, citas māmiņas un tēti, bet arī vecmātes un dzemdību speciālisti. un tagad kad satieku kādu jaunu topošo māmiņu šo gramatu iesaku kā obligāto literatūru līdz dzemdībām. :)
grāmata ir ļoti emocionāla un pielietotā valoda ir ļoti poētiska. slavenais ārsts F.Lebaijē apraksta bērniņa ienākšanu šajā pasaulē no viņa mazās pasaules- esības 9.mēnešu garumā māmiņas vēderā. Autors brīnišķīgi apraksta bērniņa izjūtas brīdī kad mazulis virzas cauri dzemdību ceļiem un piedzimst. Tas ir ļoti aizkustinoši. Un grāmatā aprakstītais liek pārdomāt šo trauslo robežšķirtni starp šīm divām pasaulēm, kā arī par tādu virmojošu, netveramu, pārcilvēcīgu sajūtu, kas mums ir blakus kad esam dzemdībās. Gramatā aprakstītais lika man pilnīgi pārmainīt savus priekšstatus kurš dzemdībās ir galvenais un kā es varu palīzēt mazulim ienakot šajā plašajā, aukstajā, sausajā pasaulē justies patīkamāk. Un cik gan svarīga ir mūsu uzvedība, attieksme pret mazuli atrodoties blakus šaja piedzimšanas momentā. Svarīgākais ir saprast to, cik gan fundamentāli un neatgriezeniski var būt mūsu attieksmes un uzvedības augļi dzemdībās, brīdī kad un kā mazulis ienak šajā pasaulē.
Un vēl. šī gramata atkal un atkal atgādina, ka bērniņam piedzimšana nav nekāda jaukā ,vieglā un pacilājošā pastaiga gar jūru Varbūt šī atziņa spēs topošajai māmiņai saprast cik gan ļoti viņa ar savu uzvedību un sajūtām SPEEJ, ietekmēt dzemdību iznākumu un PALIIDZEET bērniņam piedzimt!

šī patiesi ir ļoti atklāta, patiesa un emocionāla gramata.
un lūk viens man ļoti mīļš un svarīgs citāts no gramatas 67.lpp
" Lai sazinatos, mums ar mazuli ir jāruna valodā, kādu viņš spej saprast, valodā, kas nepaļaujas uz vārdiem, bet ir saprotama ikvienam.
Mīlestība.
runā... ar jaundzimušo... mīlestības valodā!
Protams, bet protams!
Kā gan citādi sazinās mīlētāji? Viņi nesaka ne vārda, viņi vienkārši pieskaras. Tā kā viņi ir atturīgiun kautrīgi, viņi vairās gaismas, dodot priekšroku tumsai, naktij. Tumsā un klusumā viņi pieskaras viens otram; apvijot rokas ap otru, viņi atjauno bijuso cietumu, krā jutās droši un pasargāti no ārpasaules.
Runā viņu rokas, un viņu ķermenis to saprot.
Tas ir arī tas veids, kā sarunāties ar tikko dzimušu bērnu:
klusumā un tumsā,
ar maigām un mīlošām rokām;
tās nomierina un kustās tik lēni,
kustas viņa elpas ritmā.
ļaujiet mums virzīties soli pa solim, maņu pa maņai, kāreiz tas noticis.
Sāksim ar redzi.
Izslēgsim gaismu- kā mīlētaji.
Kurš gan spētu mīlēties prožektoru gaismās?
Tāpēc paturēsim tikai vismazāko apgaismojumu - piemērma, sveci-, lai ārsts spētu ko saskatīt.
Cik gan rāma un nomierinoša ir šī pustumsa un cik gan saskanīga ar mātes iekšējo klusumu!"

No visas sirds iesaku izlasīt šo grāmatu. Tikai lūdzu nenobīsties no gramatas atklātās valodas, atver sirdi Patiesībai!

Frederick Leboyer "Pour une naissance sans violence"
Frederiks Leboijē "Piedzimt bez vardarbības"
tulkojusi Linda Vītuma
izdevniecība Mansards, 2009.gads


Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru