drusku skumdina tas ka raksts NAV izrediģēts no žurnālistes pārprastajām domām, tādēļ vismaz šeit-savā blogā, pārlabošu teikumu par to, ka dūla nekādā gadījumā nelūdz dekterim dzemdību zālē nenākt. Mans stāsts vairāk bija par to, ka nereti personālam šīs dzemdības ir "vienas no", un attieksme mēdz būt sasteigta nepadomājot, ka sievietei pirmā stunda ar bēbīti ir TIK īpaša. Piemēram kā bija man pirmajās dzemdībās, kad pirmajā pusstundā, kad ar mīļoto vīrieti un bērniņu baudījām pirmo satikšanos dežurējošajai sanitārei OBLIGĀTI vajadzēja grabināt bļodas un šālītes tik skaļi, ka man tas bija traucējoši:) tā ka teksts par dakteriem netika izrediģēts, par ko atvainojos redakcijas vietā.
Mans Mazais Nr.11/2010 
 |
vēlos pateikt PALDIES par jau saņemtajiem iedrošinošajiem vārdiem no mammām un draugiem, ka raksts ir jauks un ļoti katrīnīgs! Paldies Jums, mīļie, tie vārdi stiprina un dod gandarījumu ka esmu uz pareizā ceļa!
Paldies arī par komplimentiem par blogu- lai gan blogs vēl ir "autiņos", idejas kā darbību paplašināt&papildināt ir daudz un ceru ka tuvākajā laikā tiks realizētas!
Ļoti liels prieks šajā Manā Mazajā redzēt arī mammas-blogotājas Santu Bindemani (kids-gazette saimnieci) un Laini (mammas roku saimnieci), ļoti gribētu aicināt visas mammas-blogotājas 'čupoties', lai varam viena otru iedrošināt!
ā, un vēl par žurnālu- no vienas puses žēl par iepriekšējās galv.redaktores Ilzes aiziešanu no amata, bet no otras puses- prieks par jaunās redaktores Tīnas atnākšanu- ceru ka pārmaiņas Manā Mazajā būs vecākiem patīkamas, nezaudējot savu profesionālo skatījumu uz rakstīto. Jo vismaz līdz šim, Mans Mazais, pēc manām domām, bija diezgan liela autoritāte, pretēji interneta medijiem mazuļu gaidīšanas un audzināšanas jomā.
es kad atvēru šo numuru un pāršķirstīju, sajutos tik īpaša - tieši dēļ manām mīļajām blogotājām, ka bija tik silta sajūta - it kā varētu lepoties par māsu, piem. :)
AtbildētDzēst