ir pienācis brīdis, kad es noguļos garajās pļavas smilgās, nedaudz apmulstot no to kņudoņas mugurā, kailajās kājās..
ir pienācis brīdis, kad es aizveru acis un nekur neskrienu, bet esmu pilna ar sevi šajā brīdī- nevis rīt-parīt-aizparīt kalpojot sava plānotāja ierakstiem, kuri dzīvo manu dzīvi arī bez manas klātbūtnes
ir pienācis brīdis, kad ieklausos, ko saka mana sirds, ko saka manu bērnu sirdis, ko saka putni, kas tepat uz koka izdzied savas esības melodiju, tieši šajā brīdī
ir pienācis brīdis, kad es rāmi varu vērot skudras ceļu augšup zāles stiebram
ir pienācis brīdis, kad vēja plūsma kopā ar manu elpu viegli pārslīd pār manu seju
ir pienācis brīdis, kad es negribu paspēt visu
ir pienācis brīdis, kad es dzīvojot nesteidzos
ir pienācis brīdis, kad es pasaku 'stop!' tai sevij, kas aizsteigusies pa priekšu man pašai
ir pienācis brīdis, kad es satieku sevi. tepat. tagad.
tas pienācā ātrāk par spīti plāniem
Tu mani vadi, daudz skaidrāk nekā es to varu ieraudzīt
 |
| teksts un foto : Pērļu mamma |
nesteidzies dzīvot.
bet satiec sevi tagad.
tik vienkārši.
tik īsti.
tik skaisti.
Man ir liels prieks par to, ka ir perlumamma.blogspot.com :)! Un šis ieraksts, tiešām īstajā laikā un vietā! Vismaz man. Paldies.
AtbildētDzēstKatrīn, Tu vienkārši esi forša (kas būtu teikts pliekani, jo esmu darbā, un pār plecu periodiski pārslīd kolēģu skatieni, kas traucē brīvi sērfot pa mammu bloga lapām... :) Jo nav laika uzrakstīt skaistāk, tieši tāpēc Tavs ieraksts tik ļoti patīk. ;)
AtbildētDzēstpaldies liels par jaukajiem komentāriem! forši, ka nenoklusējāt labo, jo mani tas ļoti iedrošina un iepriecē.
AtbildētDzēst