svētdiena, 2013. gada 30. jūnijs

"Mana dūla - Katrīna.“ - Olivera mammas stāsts.

"To, kas ir dūla un kāda ir tās loma dzemdību norisē, uzzināju no tuvas draudzenes, kas pirms diviem gadiem ar Katrīnas atbalstu laida pasaulē savu meitiņu. Draudzenes pieredzes stāsts likās tik ļoti saprotams un iedvesmojošs, ka jau no paša sākuma man nebija divu domu – vēlos, lai dzemdībās man blakus ir vīrs un dūla. Atlika vien tikties ar Katrīnu, lai iepazītos klātienē un gūt  apstiprinājumu savām ekspektācijām par dūlas atbalstu un sajust vai mums izveidosies cilvēcīgais kontakts. Tiekoties klātienē vēl vairāk uzpirka sajūta, ka Katrīna ir savējā. Tas man bija ļoti svarīgi, jo sapratu, ka tikai ar tādu cilvēku spēšu būt atvērta. Spēšu uzticēties un uzdot visus, pat muļķīgākos, jautājumus. Izvērtējot domu par dūlu man bija bažas, par to vai vēlos, lai tik intīmajā brīdī, kā dzemdības, blakus būtu cilvēks no malas, bet aprunājoties ar Katrīnu šīs bažas pazuda.
Pēc horoskopa esmu jaunava, tāpēc man ir ļoti svarīgi pārzināt un kontrolēt situāciju. Lai gan apzinājos, ka dzemdības nu gan nav kontrolējams process, cerēju, ka Katrīna kļūs par manu dzemdību „tulku”. Un tā arī bija – viņa sniedza atbildes uz jautājumiem, stāstīja kurā procesa posmā esmu un ko gaidīt tālāk...Šobrīd, piedzīvojot sava dēla dzimšanu, saprotu, ka neskatoties uz daudzajām iespējām sagatavoties dzemdībām (kursi, grāmatas, joga u.c.), dzemdības ir kas absolūti īpašs un neaprakstāms. Tam nav iespējams sagatavoties. Tas ir jāizdīvo. Tieši tāpēc dūlas atbalsts un būšana blakus man bija tik vērtīgs.
Arī vīrs bija ļoti priecīgs, ka dūla bija ar mums. Katrīna neuzkrītoši deva viņam dažādus norādījumus par to, kā man palīdzēt labāk pārciest kontrakcijas. Manuprāt, šis atbalsts vīram lika justies vajadzīgam.Arī no praktiskā viedokļa dūlas dalību ģimenes dzemdībās ir grūti pārvertēt – mēs ar vīru varējām nedomāt par praktiskām – birokrātiskām lietām un jautājumiem, jo Katrīna visu pārzināja un brīdināja par notiekošo.

Nevaru teikt, ka dzemdību iestādes personāls bija slikts, bet noteikti tā uzmanība, ko sniedz topošajai māminai dūla, ir nesamērojami lielāka un personiskāka. 
Godīgi sakot nespēju iedomāties, kā sievietes var piedzemdēt esot vienas, bez vīru un dūlu dalības...kā es varētu laist pasaulē savu dēliņu bez vīra un Katrīnas palīdzības...tāpēc PALDIES, PALDIES, PALDIES!!!"

- Olivera mamma

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru