BRĪVDIENAS.

Tādas izskatās mūsu brīvdienas. Laimīgām sejām, slapjiem matiem, basām kājām, smilšainām drēbēm, sasauļotiem pleciem, vasarasraibumu pilniem deguniem. Šobrīd pavadam daudz laika mašīnā, jo apceļojam Eiropu (šis foto gan tapis tepat Latvijā pie mūsu lauku mājām). Ļoti ceru, ka pēc tam taps mūsu ceļojuma dienasgrāmatas publicējums (tad arī visi pārējie foto:)). Bet tagad es cenšos pierast pie sajūtas, ka naktī neviens nezvana un nedzemdē, ka pa dienu iezvanas telefons vienreiz (un ka vispār tas drīkst būt izslēgts:)), sev ļauju uz e-pastiem neatbildēt un turpmākos divus mēnešus neplānot, par plānotāja eksistenci aizmirstot. Kad atsāksies vingrošanas un darbi - es nezinu, godīgi pateikšu. Man ļoti vajag restart un retreat, laiku sev, saviem bērniem un dzīvesbiedram. Viņi ir pārlaimīgi, ka beidzot esmu es viņiem nesadalīta :)

Dalos ar pēdējā laika mīļāko fotogrāfiju, ar savām grūtniecēm, pie Cabo Cafe - kur svinējām grūtnieču vingrošanas sezonas noslēgumu. Tā bija brīnišķīga diena, kad ēdām manis pagatavotu mango kūku, dzērām saldējuma kokteiļus un es iemīlējos savā darbā vēl vairāk. Esmu bagāta jau šobrīd ar mammu (un protams arī mazuļu) mīlestību un draudzību, kura liek man justies vajadzīgai, arī viņas man dod daudz - es augu un mācos ar katru jautājumu, situāciju, kopā būšanu, gaidību un radību laiku,- laiku, kad 100 jautājumi par dzemdībām nomaina 1000 jautājumu kalnu par krūts barošanu un mazuļa miegu. Es esmu blakus. Es esmu pieejama. Es pieņemu. Es pasargāju. Es pasaku vārdus, kuri gaidīti sen un klusēju mirkļos, kad kopīgi gaidam atbildes vai vienkārši sajūtam, ka esam. Tik daudz, tik īsti. Paldies visām manām dūlojamām ģimenēm un katrai vienai mammai, kura šogad nākusi pie manis vingrot. Jūs man esiet ļoti īpaši.