otrdiena, 2014. gada 7. janvāris

"Mana dūla - Katrīna.“ - Karolīnas mammas stāsts.

"Dzemdības ir grūts sievietes darbs. Šķiet, ka manas dzemdības būtu bijušas šausmīgas
un nomācošas, ja tajās nebūtu piedalījies vīrs un piedalījusies dūla Katrīna. Es nesapratu, kas ar
mani notiek, kas man jādara un tā tālāk, ko man visu Katrīna paskaidroja. Vienīgais, ko es zināju,
ka ir kārtīgi jāelpo, ko arī Katrīna man bija iemācījusi vingrošanās.
Dzemdību rīts bija mans lielākais pārbaudījums manā dzīvē. Tagad, kad gribas teikt, ka ir grūti vai ka sāp, es pirms tam kārtīgi padomāju un saprotu, kas tas vēl nav nekas!
Jā, dzemdības bija ļoti sāpīgas, es pateicu visus lamu vārdus, kurus zinu, prasīju gan ķeizaru,
gan anestēziju, taču, kad darbiņš padarīts ar pašas spēkiem, varu būt lepna un priecīga!
Paldies Katrīnai, kura nepieļāva manu muļķīgo iegribu izpildi! Sāpes bija milzīgas, nav tādu vārdu,
lai es izteiktu to, cik ļoti sāpēja, taču izstumšanas periods gan man patika. Tiešām patika!
Lai arī cik grūti tas būtu bijis, es vēlos vēl bērnus, jo mana Karolīna mani dara bezgala
laimīgu! Un bērni ir vislielākā vērtība, tāpēc jau sievietei ir dota šī maģiskā spēja bērnus laist
pasaulē.
Vēlos vēl bērniņus, vēlos dzemdības un vēlos, lai vīrs ir blakus
līdz brīdim, kamēr mazais piedzimst. Un vēl es vēlos Katrīnu blakus visās savās dzemdībās!
Manas sāpes un ciešanas bija pilnībā visa vērtas! Esmu gatava nākamajām sāpēm! Prieks,
ka sievietei ir šīs spējas piedzemdēt bērnu. Laime!
Paldies, Katrīn, ka biji un esi blakus!"
- Karolīnas mamma

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru