otrdiena, 2014. gada 7. janvāris

"Mana dūla - Katrīna.“ - Līnas mammas stāsts.

"Dūlas izvēle sākumā bija pavisam neapzināta. Ar Katrīnu iepazināmies apmeklējot grūtnieču vingrošanu. Vingrot gāju visu grūtniecības laiku, puncis auga katru nedēļu Katrīnas acu priekšā, līdz ar to ejot laikam kļuva pavisam skaidrs, ka Katrīnai jābūt ar mums. Bijām viena otru jau iepazinušas un pat iedraudzējušās, līdz ar to nebija iedomājams, ka tā vienu dienu es varētu neatnāk uz vingrošanu un atsūtīt tikai ziņu, ka mazais ir klāt. Vingrošanai loģisks turpinājums bija dalība arī mūsu meitiņas dzimšanā. 
Pats galvenais, ko es vēlējos iegūt, bija miers, drošība un paļāvība! To visu un vēl vairāk mums izdevās iegūt par visiem simts procentiem. 
Meitiņas dzimšanas dienā, mēs ar vīru bijām mierīgi un pacilāti! Kontakts ar Katrīnu ļāva visu atvēršanās laiku izbaudīt un palikt mājās! Tā bija tāda kopīga un draudzīga mazuļa gaidīšana. Beigu fāzē mēs kopīgi devāmies uz stacionāru. Tur Katrīnas loma arī bija neatsverama- vina bija mans starpnieks starp stacionāra personālu un mani! Jutos neaizskarama, jo mēs visu iepriekš bijām izrunājušas, līdz ar to Katrīna mani varēja pārstāvēt brīžos, kad man negribējās lieki kontaktēties!
Katrīna bija kopā ar mums visu laiku un šīs divas rokas bija ļoti noderīgas gan vecmātei, gan man, gan tētim! 

Visiem kuri plāno vai šaubās kādu atbalstu izvēlēties savās dzemdības noteikti iesakām dūlu! 
Ar dūlu mums izdevās brīnišķīgs ģimenes dzemdības, kurās brīžiem bija          smiekli, brīžiem asaras, bet pats galvenais saskaņa- tajā brīdī mēs bijām viens vesels spēks!

Vēlāk arī Katrīna mūs atbalstīja ar padomiem, ar klātbūtni un pirmo reizi veica pirtižiņu meitiņai un man neaizmirstamu  masāžu kā ķermenim tā prātam!

Dziļā pateicībā un mīlestība!"
- Līnas vecāki 

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru