SVEIKI. ŠOBRĪD TOP MĀJAS LAPA- WWW.PERLUMAMMA.LV un pagaidām šis blogs darbojas neaktīvā režīmā. Ja interesē man tuvās aktualitātes, aicinu sekot manam Instagram kontam @perlumamma.lv !



"kādu laiku atpakaļ uz zemes satikās divi cilveki. viņi diendienā pavadīja kopā laiku. viņi kopā priecājās un arī bēdājās. viņi veidoja skaistas atmiņas. un viņi viens otram kļuva ļoti,ļoti īpaši. jā, tā bija draudzība un saikne. sajūta, ka kopā var izdarīt daudz vairāk nekā katrs atsevišķi. sajūta, ka brīdī kad viens otru samīļo, pasaulē apstājas laiks, pavadītais klusums ir piepildīts,un dveselē ielīst silta,balta gaisma. tāda varētu būt Mīlestība . un arī Laime.
par šiem cilvēkiem es saku, ka viņi viens otram ir Pērles.


es esmu mamma divām Pērlēm un sieva brīnišķīgam vīram- manas dzīves labākajam draugam.
mans vārds ir Katrīna.
es jau vairākus gadus praktizēju kā dūla (šobrīd papildus mācos starptautiskā dūlu apmācībā), esmu sertificēta krūts zīdīšanas konsultante. esmu Latvijas Dūlu apvienības un Latvijas Mājdzemdību ģimeņu apvienības biedre. esmu iesākusi ceļu Rīgas Stradiņa universitātē, lai kādudien kļūtu par ārstu - mani padziļināti interesē ginekoloģija, dzemdniecība, osteopātija, seksoloģija un psihoterapija. vairākus gadus vadu lekcijas vecākiem un vingrošanas nodarbības grūtniecēm, īpaši vēlos atbalstīt māmiņas, kuras savus bērnus gaida vai audzina vienas pašas- bez vīrieša atbalsta. šobrīd vadu arī meditācijas nodarbības grūtniecēm un aktīvi darbojos Latvijā lielākajā ģimeņu- topošo vacāku apmācības vietā "Māmiņu klubs".
te rakstu par to, ko es mācos un ko gribu dot tālāk. liela daļa rakstu gan balstās uz manu- kā māmiņas pieredzi, tādēļ par profesionāliem jautājumiem labāk vērsties pie manis personigi uz e-pastu vai telefonu, kas ir pieejami internetā."



sestdiena, 2011. gada 28. maijs

studējošo māmiņu un tētu vārdā aicinu dalīties ar viedokli un meklēt risinājumu!!!!

Pēc Satversmes Tiesas sprieduma 1. augustā mainīsies stipendiju piešķiršanas noteikumi. Līdz šim daļa studentu stipendijas saņēma pēc sociālajiem kritērijiem un daļa pēc sekmēm, taču turpmāk galvenais kritērijs būs tieši sekmes, šī kārtība zem sitiena paliks kā studentus ar bērniem, tā arī bāreņus, kas nevar rēķināties ar vecāku materiālo atbalstu.


Līdz šim stipendiju saņemšanā priekšroka tika dota sekmīgajiem studentiem, kuri ir invalīdi, bāreņi vai palikuši bez vecāku gādības. Tāpat tā pienācās arī studentiem, kuri nāk no trūcīgām ģimenēm, daudzbērnu ģimenēm, kā arī studentiem, kas jau paši kļuvuši par vecākiem- šie noteikumi bija spēkā kopš 2009. gada jūnija un tos noteica Pasaules bankas eksperti, kuri šādā veidā ieteica rūpēties par sociāli neaizsargātajiem jauniešiem, kuri vēlas iegūt augstāko izglītību. „Pēc noteikumu maiņas sociāli neaizsargātajām grupām būs jādomā nevis, cik izcili studēt, bet, vai vispār studēt,” norāda Katrīna Puriņa.
Kāpēc nonāca līdz Satversmei?
Prasību Satversmes tiesā iesniedza Latvijas Universitātes jurisprudences students Edgars Ābols un Artūrs Pušmucāns. Edgars norādīja, ka, studējot maģistrantūras 1. kursā un saņemot vērtējumu 9 balles un vairāk, divus semestrus stipendiju viņš nav saņēmis vispār, kamēr sociāli maznodrošinātie studenti, kuru vidējā atzīme bijusi 5 vai 6, ik mēnesi varējuši rēķināties ar 70 latu lielo stipendiju. Arī citi studenti atzinuši, ka nespēj konkurēt ar studentiem, kam piešķirts maznodrošinātā statuss. Viņuprāt,  šāda stipendiju piešķiršanas kārtība nekādi nesekmē izglītības kvalitāti. Edgars Ābols un Artūrs Pušmucāns tiesā norādīja, ka stipendijas mērķis nav sociālā palīdzība, bet gan spējīgo studentu motivēšana un atbalstīšana. Katrīna tam nepiekrīt. Viņa norāda, ka arī Ministru kabineta pārstāvji tiesas procesā uzsvēra, ka, atbalstot trūcīgos studentus, valdība cenšas augstāko izglītību padarīt pieejamāku.
"Visām mammām un tētiem, kuri paspēj vēl būt arī studenti, būtu gatava celt pieminekļus, jo tie rūpējas ne tikai par valsts demogrāfisko stāvokli, bet ceļ arī savu izglītības līmeni, nepaliekot ar vidusskolas diplomu kabatā!" - teic Katrīna Puriņa.
Arī Tiesībsargs šiem argumentiem piekrīt, norādot, ka ne visiem studentiem ir normāli materiālie apstākļi, tāpēc stipendiju piešķiršanā ir pieļaujama dažāda attieksme. Turklāt arī Rektoru padome paudusi viedokli, ka nav pareizi pretnostatīt trūcīgos un ļoti sekmīgos studentus – stipendijas būtu jāsaņem kā vieniem, tā otriem. „Tātad Ministru kabinets, Tiesībsargs un Rektoru padome – trīs būtiskas institūcijas šajā jautājumā nesniedz viennozīmīgu atbildi par labu tikai centīgākajiem studentiem, jo skaidrs ir fakts, ka studējošos jauniešus, kuri nāk no sociāli neaizsargātākās grupas, būtu jāatbalsta,” uzskata Katrīna.
Rinda cilvēku neiegūs izglītību
Katrīna neslēpj: Satversmes lēmums viņu apbēdinājis. „Esmu vairāk nekā pārliecināta, ka šī lēmuma dēļ studijas nepabeigs daudzas mammas vai bāreņi, jo ar šādu statusu kļūt par vienu no labākajiem kursā ir ļoti grūti. Pirmajām tāpēc, ka būs jāpilda primārā - mātes loma, un otrajiem, visticamāk, tāpēc, ka nepietiks laika būt labākajam, jo būs vakaros/naktīs jāstrādā...” Katrīna uzskata, ka valsts kontekstā runa ir par nelieliem budžeta līdzekļiem, kurus varētu sagrupēt: stipendijas piešķirt labākajiem, bet daļu līdzekļu tomēr novirzīt kādam labklājības/sociālajam fondam, lai atbalstītu arī sociālā riska grupas. „Kursā esam ap 150 cilvēkiem, šobrīd divu bērnu māmiņas savā kursā esam trīs, bāreņi pie mums mācās četri –  redzam, ka runa nav par milzu skaitu cilvēku! Mums ir vajadzīgs atbalsts, jo valsts nekādā veidā nepalīdz. Kā divu bērnu māmiņa rēķinos, ka par katru bērnu mēnesī saņemu tikai 8 latus lielu pabalstu, bet, lai es varētu dienās iegūt labi apmaksātu darbu, vēlos paralēli mātes lomas pildīšanai apgūt zinības universitātē. Visām mammām un tētiem, kuri paspēj vēl būt arī studenti, būtu gatava celt pieminekļus, jo tie rūpējas ne tikai par valsts demogrāfisko stāvokli, bet ceļ arī savu izglītības līmeni, nepaliekot ar vidusskolas diplomu kabatā!” norāda Katrīna. Viņasprāt, būtiski būtu nelikt „vienā maisā” trūcīgos jauniešus, bāreņus, invalīdus un jaunos vecākus. „Jo trūcīgo ģimeņu skaits šobrīd nudien palielinās. Viņiem, tāpat kā bāreņiem un invalīdiem, būtu jāsaņem palīdzība no sociālā dienesta, taču jaunos vecākus, kas studē, no 1. augusta neatbalstīs ne sociālais dienests, ne universitāte.”
Piedalies mammam.lv/tetiem.lv aptaujā un komentāros izsaki savu viedokli!
http://www.mammamuntetiem.lv/articles/18235/vai-studejosajiem-vecakiem-ir-jasanem-stipendiju-to-planots-atcelt/

(Raksta autore:  Ieva Ikstruma, mammam.lv/tetiem.lv)

6 komentāri:

  1. Es esmu pilna laika studējoša jaunā māmiņa un es biju priecīga par Satversmes lēmumu, jo savā universitātē redzēju, ka vairāki studenti 'pa draugam' bija sarunājuši tikt pie mazturīgā statusa,lai tiktu pie stipendijas un pārējiem ,kas saņēma daudz labākas atzīmes, nebija nekādu iespēju. Bet es priecātos, ja daļu no stipendijām piešķirtu izcilajiem, bet daļu sociālajiem. Neatbalstu, kad visa iet sociālajiem. R.

    AtbildētDzēst
  2. Es arī domāju, ka novirzīt valsts stipendijas tikai un vienīgi cilvēkiem ar kādu nebūt "īpašu statusu", ir nepareizi. Es saprotu, ka ir tādas sociālās grupas, kam klājas grūti vai vismaz grūtāk kā citām, taču tas neattaisno to, ka stipendiāti var gulēt uz sava "statusa lauriem" un mācīties mazāk/iegūt salīdzinoši zemākus vērtējumus, jo zina - stipendija jau būs tāpat.

    Manā fakultātē jau, šķiet, otro gadu cilvēkiem bez "statusa" valsts stipendija nespīd. Kaut gan zinu tādus, kuri ar atzīmēm to varētu nopelnīt un kam tā lieti noderētu , jo tas, ka ģimenei nav piešķirts, piemēram, maznodrošinātā statuss, nenozīmē, ka viņiem "a priori" klājas labi. Daudzi vienkārši uzskata, ka ko tādu lūgt ir pazemojoši un mēģina izgrozīties citādāk. Un tieši tāpat kā kādreiz valsts transporta kompensācijas saņēma tie studenti, kuri patiesībā dzīvoja Rīgā, tikai bija deklarēti Alūksnē, Līvānos vai Saldū, arī tagad, visticamāk, ir tādi, kas izshēmo, kā sev "nokārtot" prioritāti.

    Tāpēc atbalstu dalījumu 50/50, jo savs labums tiks gan "prioritātes grupām" (arī viņi būs spiesti sākt savā starpā konkurēt), gan "studentiem vulgaris", jo atkal būs iespēja pacīnīties un ar savām atzīmēm nopelnīt papildus ienākumus, kas, būsim godīgi, šobrīd lieti noderētu jebkuram, neatkarīgi no tā, kādai grupai viņš pieder.

    Signe

    AtbildētDzēst
  3. Katrīna, nedrīkst jaukt augstskolas izglītību ar sociālo pabalstu sistēmu. Iespēja, ka sociāli neaizsargātas grupas guva tiesības, neatkarīgi no sekmēm, mācīties budžeta grupās, nav taisnīga. Es esmu priecīga par šo lēmumu, jo tas vieš cerības uz to, ka pie mums Latvijā izglītība būs ar augstu kvalitāti. Vai ir taisnīgi, ka bija daudz studentu, kas izcili mācās un var sniegt pēcāk milzu pienesumu valsts atīstībai, pārtrauc studijas, jo nevar samaksāt? Bet bērni no nabadzīgām ģimenēm var atļauties neapemklēt studijas, neinvestēt zināšanās un vēl jorojām saņemt pabalstu? Domāju, ka nē. Sociālie pabasti ir viena lieta un izglītība ir cita opera. Ja valsts vēlas atbalstīt studējošus jauniešus no sociāli neaizsargātajām grupām, tad tas jādara atsevišķas programmas ietvaros.

    AtbildētDzēst
  4. Paldies meitenes par komentāriem. Domāju gan ka daži mani drusku pārprot- kā jau rakstā minēju, man arī nešķiet, ka stipendiju piešķiršana pēc statusa visiem vienā putrā būtu pareiza, jo katrs gadijums ir individuāls un tam ir vairāki aspekti par un pret. Raksta mērķis ir ar diskusiju palīdzību rast risinājumu, tam kā turpmāk VALSTS, KADS FONDS, vai tā pati universitāte varētu palīdzēt tomēr arī māmiņām/tēviem turpināt studijas arī, kad bērniņš ir pieteicies šajā pasaulē. Runa ir par to, ka valsts šobrīd vecākiem nepalīdz nekādā veidā (iebildīsiet?), tādēļ cenšos atrast veidu kā palīzēt vecākiem-studentiem, jo pati tāda esmu (neteikšu, ka tas ir viegli), kā arī esmu saņēmusi neskaitāmas vēstules ar studējošo māmiņu atbalstu risinājuma meklēšanā.

    Man ļoti nepatīk kategoriskums no citu puses,un es ļoti vēlētos, lai atbalsts tiktu GAN CENTIGAJIEM STUDENTIEM, gan STUDEJOSIEM VECAKIEM!

    Linda, vai Tev liekas, ka vecaki/bāreņi, kuri studē,pazemina izglitibas kvalitati Latvijā? Kāpēc ir priekšstats ka bērni no nabadzīgām gimenēm, nemācās? Es varbūt mācos kādā ļoti īpašā izglītības iestādē, bet es redzu, kā sevi plēš uz pusēm mācoties gan trūcīgie, gan vecāki, gan bagātie, man nav bijusi pieredze ar tādiem studentiem, kuri mācās universitātē, bet nenāk uz lekcijām u.t.t. tomēr saņem pabalstu. Nedomāju ka tie ir daudz, kā mēs zinām, negatīvo parasti pamana spilgtāk, to ka mācās, tas liekas pašsaprotami.

    Domāju, ka arī Pasaules Bankas speciālisti, nebija neprofesionāli, iesakot šadu risinājumu, vienīga kļūda, ka šis finansejums pagāja "zem" augstskolas, nevis valsts soc dienesta&augstskolas. Tad būtu 50% no universitātes labākajiem, un 50% no soc dienesta soc grupām.

    Katrīna

    AtbildētDzēst
  5. Es domāju, ka nav godīgi ka pastāv kultūras stipendija, bet nepastāv maznodrošināto stipendija. Ar ko augstskolu, sabiedrībai ir vērtīgāks tas kas spēlē florbolu vai teātri nevis daudzbērnu vecāks, kas studē klātienē!?

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. JĀ, pievienojos jautājumam, bet laikam tas jāvērš citā virzienā :)

      Dzēst