Uzsāku jaunu bloga sadaļu "Jautājumi&Atbildes".
Tā kā pēdējā laikā sakarā ar studijām universitātē, laika blogam paliek arvien mazāk, tomēr īsas atbildes uz tik bieži uzdotajiem jautājumiem no māmiņu puses nemazinās. Tad nu biežāk uzdotos īsos jautājumus, kurus saņemu telefoniski no māmiņām, kurām esmu dūla, arī rakstīšu šeit un dalīšos ar savām atbildēm, kuras paudīs manu personīgo viedokli, kas ir iegūts studējot, diskutējot ar citiem kolēģiem, kā arī pārbaudīts pēc pieredzes ar bērniem.
Tātad pirmais jautājums: Kad jaundzimušajam ir jāgriež nagi?
Mana atbilde: Nagi, kas veidojās no ragvielas un ir gaiši sārtā krāsā, jaundzimušajiem ir plāni un trausli. Tie attīstās apmēram trešā embrionālā mēneša beigās un līdz 32. - 36. grūtniecības nedēļai augļa nagi nosedz roku un kāju pirkstu galus. Jaundzimušajam nagi aug apmēram 0,1 mm diennaktī.
Tā kā nagi jaundzimušajam ir ļoti plāni un mīksti, pirmajās dienās pēc piedzimšanas, nagus griezt nevajadzētu, arī ja liekas, ka tie ir gari. Plānie nadziņi nolobīsies paši un arī cimdiņus, lai pasargātu bērniņu no sevis saskrāpēšanas, vilkt mazulim nevajadzētu. Līdz 10. dzīves dienai nagi jau būs kļuvuši izturīgāki un tad ņemot speciālās bērnu nagiem domātās šķērītes (ar noapaļotiem galiem) vai mazās nagu knaiblītes, bērnam guļot drīkst uzmanīgi nogriezt nadziņus. 10. dienu nevajadzētu gaidīt, ja vecākiem šķiet, ka bērniņa nagi ir jau piedzimstot diezgan nobrieduši un stingri (parasti tādi ir, ja bērniņš ir dzimis pēc 40. grūtniecības nedēļas).
Kā jau zināms, roku pirkstu nagi aug ātrāk nekā kāju pirkstu nagi. Vasarā nagi aug ātrāk nekā ziemā.
SVEIKI. ŠOBRĪD TOP MĀJAS LAPA- WWW.PERLUMAMMA.LV un pagaidām šis blogs darbojas neaktīvā režīmā. Ja interesē man tuvās aktualitātes, aicinu sekot manam Instagram kontam @perlumamma.lv !
"kādu laiku atpakaļ uz zemes satikās divi cilveki. viņi diendienā pavadīja kopā laiku. viņi kopā priecājās un arī bēdājās. viņi veidoja skaistas atmiņas. un viņi viens otram kļuva ļoti,ļoti īpaši. jā, tā bija draudzība un saikne. sajūta, ka kopā var izdarīt daudz vairāk nekā katrs atsevišķi. sajūta, ka brīdī kad viens otru samīļo, pasaulē apstājas laiks, pavadītais klusums ir piepildīts,un dveselē ielīst silta,balta gaisma. tāda varētu būt Mīlestība . un arī Laime.
par šiem cilvēkiem es saku, ka viņi viens otram ir Pērles.
es esmu mamma divām Pērlēm un sieva brīnišķīgam vīram- manas dzīves labākajam draugam.
mans vārds ir Katrīna.
es jau vairākus gadus praktizēju kā dūla (šobrīd papildus mācos starptautiskā dūlu apmācībā), esmu sertificēta krūts zīdīšanas konsultante. esmu Latvijas Dūlu apvienības un Latvijas Mājdzemdību ģimeņu apvienības biedre. esmu iesākusi ceļu Rīgas Stradiņa universitātē, lai kādudien kļūtu par ārstu - mani padziļināti interesē ginekoloģija, dzemdniecība, osteopātija, seksoloģija un psihoterapija. vairākus gadus vadu lekcijas vecākiem un vingrošanas nodarbības grūtniecēm, īpaši vēlos atbalstīt māmiņas, kuras savus bērnus gaida vai audzina vienas pašas- bez vīrieša atbalsta. šobrīd vadu arī meditācijas nodarbības grūtniecēm un aktīvi darbojos Latvijā lielākajā ģimeņu- topošo vacāku apmācības vietā "Māmiņu klubs".
te rakstu par to, ko es mācos un ko gribu dot tālāk. liela daļa rakstu gan balstās uz manu- kā māmiņas pieredzi, tādēļ par profesionāliem jautājumiem labāk vērsties pie manis personigi uz e-pastu vai telefonu, kas ir pieejami internetā."
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
Klau, varbūt varam sagaidīt ierakstu ,kur tu padalies ar padomiem kā organizēt ikdienu, ja ir bērns/-i un mamma vel arī studē? Jo, pat ja izdodas tikt uz visām lekcijām, aticināt laiku reāli mācīties mājās man pašlaik škjiet tik neispējami.
AtbildētDzēstjā, paldies par ideju, par ikdienas organizācijas atspoguļošanu savā blogā esmu domājusi, man jau gatavojās raksts par to kā tiku galā/kas man palīdzēja sesijas laikā.
AtbildētDzēstBET,jāatceras ka man nav brīnumlīdzekļa.
80% no mana darba ieguldijuma rodas naktīs-neguļot, kā jau raidijumā minēju. bet tas nav visu laiku, bet kampaņveidīgi. :)
godīgi pasaku, zem visa tā, ko es izdaru un paspēju, ir ļoti daudz negulētas naktis, pašaizliedzības, noguruma un pat asaru.
TAČU.
tikpat daudz cik grūtuma tiek patērēts es saņemu atpakaļ- savu līdzcilvēku smaidos, lūgšanās, laba vēlējumos, protams, manas mammas un vecvecāku fiziskā atbalstā un līdzcilvēku iedrošinošajos vārdos, kopābūšanā.
bet noteikti uzrakstīšu. bet nesolu, ka drīz:)