pirms kāda laika rakstīju par kādu ļoti īpašu grāmatu ( http://perlumamma.blogspot.com/2010/10/piedzimt-bez-vardarbibas.html ), kas manī raisīja daudz emociju un kuru ieteicu ne vien savām klientēm, kurām esmu dūla, bet saviem draugiem, radiem, kuriem aktuāla bērniņa ienākšana šajā pasaulē.
šobrīd manās rokās nonākusi grāmatas "piedzimt bez vardarbības" izdevēju nākamā lasāmviela - "pirmo nedēļu brīnums".
šīs grāmatas autori ir Maršals H.Klauss un Filisa H.Klausa- starptautiski atzīts neonatalogs un praktizejoša psihoterapeite, kuri raksta par jaundzimušo bērniņu un to, kā viņš uztver šo pasauli pirmajās minūtēs, dienās, nedēļās.
grāmata domāta tiem, kuri vēlas saprast jaundzimušā bērna iedzimtos refleksus un gudrību, kas jau viņā ir ielikta atrodoties mātes klēpī. novērojot jaundzimušos, autori nonāca pie brīnumainām atziņām par to, cik daudz mazulis spēj izdarīt un saprast.
autori ne vien apraksta jaundzimušā izjūtas un spējas uzreiz pēc piedzimšanas, bet arī novēro un raksta par mazuļa redzi, dzirdi, tausti, garšu, ožu, kā arī raksta par tikko dzimuša bērna emocijām, miegu un kustībām.
visvairāk mani piesaistīja melnbaltās fotogrāfijas, kurās ir tikko dzimuši bērnu un viņu vecāku emocijas.
izlasot grāmatu svarīgāka atziņa man ir- cik gan tikko dzimis mazulis ir spējīgs pielāgoties pasaulei kurā viņs ir ieradies!!!
man šķiet noderīgi tas, ka gandrīz visu to, ko grāmatas autori apraksta, mēs-vecāki paši varam novērot tad, kad skatāmies uz savu jaundzimošo bērnu, viņa darbībām piešķirot nozīmi un skaidrojumu.
man patika, ka grāmata arī tiek izkliedēti mīti- autori raksta un novēro, ka un kā mazulis redz, dzird un jūt.
"jaunā izpratne par jaundzimušo rada pozitīvu efektu kaskādi bērna sociālajai, fiziskajai un garīgajai attīstībai, kā arī iedrošina vecākus. (..) izpētot dažādus uzvedības modeļus gramatā publicētajās fotogrāfijās, vecāki daudz vieglāk spēs saskatīt tos arī savos mazuļos."
tajā vietā, kur autori apraksta par tikko dzimuša bērna spēju patstāvīgi atrast mātes krūti, es uzreiz atcerējos par to, kā šo tēmu apraksta D.V.Vinikots (mana blogā bieži pieminēts bērnu ārsts, daudzu gramātu autors, pieminēts arī grāmatā "pirmo nedēļu brīnums"), jo arī Vinikots iedrošina mātes nevis uzreiz LIKT bērnu pie krūts, bet ļaut viņam TIKT pie krūts pašam un ļaut viņam izlemt KAD ieturēt pirmo maltīti! jūs būsiet pārsteigtas, kad redzēsiet kā tikko piedzimušais mazulis, uzlikts uz vēdera, aizkūņojas līdz mammas pupam, pa ceļam uz mērķi ik pa brīdim nedaudz atpūšoties un pačāpstinot...
ļoti ceru, ka šo grāmatu izlasīs ne tikai vecāki, kuriem drīz pirmo reizi jāierauga savs mazulītis, bet arī vecmātes, bērnu māsas un dzemdību speciālisti, lai iegūtu atziņas par jaundzimušā un vecāku spējām.
man prieks būtu, ja dzemdību iestādēs, pēc bērna piedzimšanas un novērtēšanas (pārliecināties vai mazulis ir vesels var patiešam ātri), tas tiktu uzlikts mammai uz vēdera un tur turēts maksimāli ilgu laiku (kaut 2h, dzemdību zālē atrodoties). ja mazulim viss ir kārtībā, pasaule taču neapstāsies, ja vecmāte uzreiz neuzzinās mazuļa svaru, garumu, vai arī, ja uzreiz viņš netiks nomazgāts no tik ļoti viņam pazīstamās augļūdeņu smaržas un baltās ziedes,kas aptver viņa ķermeni...
es ceru, ka kādreiz pienāks tāds brīdis, kad dzemdību zālē (arī (jo īpaši!) ķeizargriezienā) esošie cilvēki vienmēr spēs cienīt mirkli, kurā mamma un bērniņš satiekas pirmo reizi.
jo šaja pasaulē nav lielāka brīnuma, kā pirmo reizi satikt, ieraudzīt, samīļot, noskūpstīt tikko dzimušu bērnu - ļausim šim brīnumam notikt skaisti!
man prieks būtu, ja dzemdību iestādēs, pēc bērna piedzimšanas un novērtēšanas (pārliecināties vai mazulis ir vesels var patiešam ātri), tas tiktu uzlikts mammai uz vēdera un tur turēts maksimāli ilgu laiku (kaut 2h, dzemdību zālē atrodoties). ja mazulim viss ir kārtībā, pasaule taču neapstāsies, ja vecmāte uzreiz neuzzinās mazuļa svaru, garumu, vai arī, ja uzreiz viņš netiks nomazgāts no tik ļoti viņam pazīstamās augļūdeņu smaržas un baltās ziedes,kas aptver viņa ķermeni...
es ceru, ka kādreiz pienāks tāds brīdis, kad dzemdību zālē (arī (jo īpaši!) ķeizargriezienā) esošie cilvēki vienmēr spēs cienīt mirkli, kurā mamma un bērniņš satiekas pirmo reizi.
jo šaja pasaulē nav lielāka brīnuma, kā pirmo reizi satikt, ieraudzīt, samīļot, noskūpstīt tikko dzimušu bērnu - ļausim šim brīnumam notikt skaisti!
"Pirmo nedēļu brīnums", Maršals H.Klauss, Filisa H.Klausa
"Your amazing newborn", Marshall H.Klaus, Phyllis H.Klaus
tulkojusi Baiba Cekule
izdevniecība "Mansards", 2011
iegādājama gramatnīcās un http://www.apgadsmansards.lv/
Vērtīgs ieraksts. Es patiesībā nebiju aizdomājusies par to, ka nav normāli, ka māmiņai bērnu atņem un tad pēc kāda laika atdod nomazgātu, nosvērtu, sapotētu un saģērbtu, kamēr viņa pati (es pati) izmisīgi ilgojas pirmoreiz redzēt savu bērniņu, kurš tikmēr skaļi brēc. Pirmo bērniņu pēc dzemdībām man nolika trīs metru attālumā uz galda dzemdību zālē, un es divas stundas mēģināju viņu saskatīt pa gabalu bez brillēm, kamēr atnāca kāda sieviete un man viņu iedeva blakus. Ar savām šībrīža zināšanām es to nebūtu pieļāvusi. Paldies, ka liec aizdomāties tām, kam tas viss vēl priekšā.
AtbildētDzēst