112011.

Šī mēneša atklājums mākslā - skotu gleznotāja Alison Watt.

Mēneša DIY iedvesma - papīra taureņu dekoram.
avots: pinterest.com

Mēneša teiciens : " I walk slowly, but I never walk backward."–

Abraham Lincoln

Lasot, lai skan šis -
http://www.youtube.com/watch?v=8as_BN5h5YQ&feature=related


 
Pēdējo dienu laikā, es piedzīvoju pārmaiņu laiku. Ne tikai tajā, ka cenšos samierināties ar rudens atnākšanu, aukstuma un tumsas iestāšanos, kā arī vīrusiem tīkamo laiku, manā un manu bērnu organismā, bet arī piedzīvojot, dvēselisku pārmaiņu laiku. Un ne jau pulksteņa pagriešana par stundu atpakaļ, mani izmainīja, bet kāds īpašs vakars, kas atmodināja manī sajūtas, kuras kādu laiku manī atradās iemigušas.

Tas vakars bija Doma baznīcā, kad klausījos man tuvākā, īpašākā komponista Arvo Perta kompozīcijā Adam's lament, stīgu instrumentiem un korim ar Svētā Siluana no Atosa kalna tekstu. Tajā vakarā arī piedzīvoju divas nozīmīgas sarunas, kas mainīja mani, cerams uz ilgu laiku. Viena saruna bija ar pašu komponistu un otra saruna man bija ar vēl kādu ticīgu un tuvu cilvēku, kurš mani pazīst ļoti sen, bet kura izteiktie vārdi manī palika ilgām pārdomām. Nākamajā rītā pamostoties, es savā tviterkontā ierakstīju "gribas mazāk runāt, nekur nebūt un citādāk dzīvot". Arī šodien es jūtos tāpat.

Koncerta beigās Perts teica, "visi pateiktie vārdi būtu lieki" un neskatoties uz piepildītās Doma baznīcas publikas stāvovācijām, klusītēm aizgāja pie savas kundzes un apsēdās. Liels Meistars bija tik tiešs un tik vienkārš, liekot mūzikas radītajām pēcsajūtām pateikt pārējo. 

Pārdomas manī bija (un ir) par to, cik gan daudz ko savā dzīvē mēs daram pavirši, un cik vispār mēs dzīvē daram daudz. Laiks paliek tikai mazāk, vārdu nevajadzīgo - vairāk... jautājumu, bez atbildēm - arī daudz. Tad nu šis ir laiks, kad es uzdodu sev šos jautājumus :

Vai ir kāda viena, pamatīga lieta ko es daru no visas sirds un kas paliks aiz manis, kad es vairs nebūšu?

Vai tas ko es vēlos, patiešām ir pats labākais, kas man varētu būt? Un vai tas, kas man varētu būt ir tas, ko man dāvā Dievs?

Vai mana iekšējā pasaule atbilst realitātei? Cik daudz es dzīvoju nepiepildītos sapņos un cik daudz es dzīvoju tagad/šajā brīdī?

Vai es pateicos par to kas man ir, nevis izmisīgi lūdzu Dievam to, kas man nav un varbūt īstenībā nepienākas?

Kas ir tie īstie cilvēki, kuri man ir apkārt un kādi ir viņu darba augļi? Cik mūsu attiecībās ir atklātības un patiesuma? Vai mēs viens otru pieņemtu arī tad, ja mēs vairāk izrādītu, ka mums šobrīd neiet viss tik perfekti?

Diezgan ilgu laiku manī bija tāda maza vainas izjūta par to, ka es taču neesmu tik perfekti uzspodrināta cik apkārt esošie cilvēki - internetā, blogos, žurnālos un draudzeņu vidū esošās sievietes - tās, kuras paspēj būt visur, pelnīt naudu, auklēt bērnus, taisīt 7 ēdienus, izkatīties skaisti un darīt vēl 146 lietas "woow" līmenī.
TAS ir nereāli. Un es sapratu, ka es negribu būt nereāla. Es negribu uz to tiekties, bet man šķiet, ka visi dara visu iespējamo, lai man liktu uz to tiekties.

Es gribu būt īsta.
Es sapratu, ka dzīve IR drīzāk skumja, tāpat kā Perta mūzika. Un laimes mirkļu - maz.
Šobrīd nav viegli sasodīti daudziem un tā ir realitāte.

Šajos ik mēneša ierakstos, protams, es cenšos dalīties ar piedzīvoto - kādu cilvēku vai dabas radīto - skaisto, kas mūs var iepriecināt. Un tas ir brīnišķīgi, ka apkārt ir arī tik daudz skaistā - cilvēku radītā.
Bet pēc Perta koncerta es sapratu, ka tieši viņa mūzikai (vai kāda cita radītajam) jēga ir tikai tad, ja pēc tā es gribu mainīties uz augšu - vēloties vairāk mīlēt Dievu un savu ģimeni, darot, ko nozīmīgu un īstu, savas dzīves pamatus, ceļot ticībā, pārliecībā, stingrībā un patiesībā. Lai spēks un griba man noiet šo ceļu līdz galam..

Novēlu, lai Jūsu novembris – dzīves atklāsmēm bagāts.

Katram savu atklāsmi.

Mana novembra iedvesma.


Mammām :

25.novembrī Lielajā Ģildē Liepājas simfoniskā orķestra galvenais diriģents Atvars Lakstīgala Verdi Rekviēma atskaņošanai aicinājis kolēģus no Latvijas Nacionālās operas – Juliannu Bavarsku un Kristīni Zadovsku, Andri Ludvigu un Krišjāni Norveli, kā arī vienu no pasaules labākajiem un pieprasītākajiem vokāli instrumentālu lieldarbu atskaņotājiem – Valsts akadēmisko kori “Latvija”.
Manuprāt būs grandiozi.

 12.novembrī Lielajā Ģildē Liepājas Simfoniskais orķestris (LSO) sniegs koncertu "Latvieši". Diriģenta Atvara Lakstīgalas vadībā izskanēs latviešu komponistu mūzika, tai skaitā arī Andra Dzenīša pirmais Liepājas koncerts "Duālisms". Pie klavierēm sēdīsies pianists Vestards Šimkus.

Kopā ar bērniem :

"Brīnumskapja skola" 5.11 un 26.11 Spīķeru koncertzālē

«Brīnumskapis» dibina pats savu skolu, kurā varēs mācīties un nemācīties, spēlēties un spēlēt, klusēt un bļaustīties, dziedāt dejas un dejot dziesmas pa jokam un pa nopietnam kopā ar pazīstamajiem muzikālā «Brīnumskapja iemītniekiem» – deju skolotāju Kodi, Kaķīti Laķīti, Māsiņām Puteklītēm, Kāmi un burkānu un Brīnumskapja mūziķiem – Ingu Ulmani, Andri Sējānu, Aigaru Voitišķi, Baibu Vanagu, Anriju Grinbergu un Robertu Rasu.

Biļetes «Biļešu paradīzes» kasēs un internetā.

No 17. novembra visā Rīgā - gaismas festivāls "Staro Rīga" - viens no jaukākajiem ikgadējiem mākslas pasākumiem Rīgā, kuru ar lielāko prieku apmeklējam. Šajā attēlā, viens no maniem pagājušā gada favorītiem - gaismas strūklaka.
Vairāk info - www.staroriga.lv

20. un 26.11 LNO - Balets "Riekstkodis", P.Čaikovska mūzika.
Baleta darbība notiek Rīgā 19.gadsimta beigās - te jūtama pilsētas senlaicīgo ieliņu gaisotne, atrodami jūgendstilā veidoti interjeri, augu motīvi un efektīgi kontrasti: ārā ir ziema, bet telpās zied puķes. Atdzīvojas egļu rotājumi, spēļu mantiņas, un mazās Marijas sapņi par savu Princi sāk piepildīties. Viss notiek tieši tā, kā piedienas Ziemassvētku naktij...

SVĒTKI.
11. novembrī - Lāčplēša diena un 18. novembrī - Latvijas Republikas proklamēšanas diena
Mūsu ģimene nav iecienījusi ne Valentīna dienu, ne Helovīnus, turpretī 11.11. un 18.11. mums ir īstas svētku dienas, kurās taisam īpašas svētku pusdienas, sanākot kopā visai ģimenei, pie lielā saimes galda. Pēc pusdienām dodamies uz Krastmalu, nolikt svecītes un pie Brīvības pieminekļa, noliekam ziedus.
Īstais brīdis, kad runāt ar bērniem par mūsu valsts vēsturi un mājdarbnīcā pašiem gatavot Latvijas karodziņus.

Izdevniecībā Upe tuviem un tāliem sadarbībā ar animācijas filmu studijas Dauka režisoriem Rozi Stiebru un Ansi Bērziņu izdots kompaktdisks Mūzika kabatā. Jaunais darbs ietver animācijas filmu studijas Dauka filmu oriģinālmūzikas izlasi no tādām animācijas filmām, kā piemēram, Pieciem kaķiem (komponists Ivars Vīgners), Zelta sietiņš, Zaķīšu pirtiņa, Kabata, Laimes lācis, šūpuļdziesmu Miedziņš nāk (Imants Kalniņš), Fantadroms (Andris Grīnbergs un Igo), Sēd uz sliekšņa pasaciņa, Skatāmpanti, Ness un Nesija (Zigmars Liepiņš), Dzeguze un viņas 12 vīri (Mārtiņš Brauns).
Laba dāvana bērnam dzimšanas dienā. Iesaku.

Rīgas Kino muzejā no oktobra līdz decembrim norisinās filmu programmas aplūkošana - "Herca Franka pasaule. Elementi". Franks ir pasaules kontekstā nozīmīgs dokumentālo filmu veidotājs, autorkino pārstāvis, viens no latviešu poētiskā dokumentālā kino tradīcijas aizsācējiem, režisors, kuru vairāk atpazīst ārpus mūsu valsts robežām. Herca Franka kontā ir ap 40 filmu, kas apbalvotas nozīmīgos pasaules kinofestivālos. Filmas noskaīties var dažādos datumos, bet es īpaši vēlos izcelt šo: 24.novembrī plkst.18.30 - "Mūžīgās patiesības". Filmas "Bez leģendām" (1967), "Nostāsti" (1976), "Diagnoze" (1975), "Vecāks par 10 minūtēm" (1978), "Atmoda" (1979), "Augstā dziesma" (1989).
Šjā reizē rāda manu mīļāko H.Franka filmu - "Vecāks par 10 minūtēm". Ja neesi vēl šo īsfilmiņu noskatījusies -iesaku!

foto: publicitātes materiāls un pinterest.com