un man izdevās. es sajutu. es sajutu kā viņa guļ un iekārtojas manā vēderā. es sajutu un vizuāli spēju iztēloties savu dzemdi kā visbrīnišķīgāko vietu manai mazulītei. es vizuāli iztēlojos savus dzemdību ceļus, es domās vēros vaļā kā puķe, un tas palīdzēja lēnā garā sagatavoties Īpašajam mirklim- bērniņa ienākšanai šajā Pasaulē. Un tad, kad viņa nāca, es iztēlojos viņas ceļu un palīdzēju viņai. Palīdzēju ar savu mieru un sajūtu, ka viņu mīlu visvairāk par visu šajā Pasaulē. Es devu viņai visu Laiku, es devu viņai visu sevi un Dievam pateicos,ka man ir dota šī brīnumainā iespēja radīt jaunu Dzīvību.
mums ir dotas 40.nedēļas, lai sakārtotu sevi un tas nemaz nav tik daudz. bet es sapratu ka tieši tik, lai ,mēs ar visu tiktu galā. nu labi, ar visu nē, bet ar sevi gan.)
kas ir tās lietas, kas varētu Tev palīdzēt sagatavoties dzemdībām?
- dienasgrāmatas rakstīšana. sarunas ar mazuli. vizualizēt savas dzemdības un to ko Tu redzi, pierakstīt, jeb „Mans dzemdību plāns“ .
(pat ja tas ir plāna ķeizars – Tu vari aprakstīt vidi, cilvēkus kuri Tev ir apkārt, lietas ko Tu izdari pirms un kas ir pirmie vārdi ko Tu saki savam mazulītim, kādas ir sajūtas Tevī un Tavā mīļotajā cilvēkā).
pat ja Tev šķiet, ka šis punkts uz Tevi neattiecas, padomā par savām dzemdībām, domām ir spēks – tici tām! Dzemdības nenotiek nejauši, Tu nevari tās atstāt „kaut kāda“ nezināma spēka ziņā, vai vēl vairāk tikai vecmāšu vai ārstu ziņā – Tu un Tavs bērniņš esat šīs dzimšanas dienas autori- neviens nepiedzemdēs Tavā vietā, bērniņš nenāk šajā pasaulē, lai viņa mammas vietā kāds viņu izdzemdinātu.. Padomā kādas Tu redzi savas dzemdības – ir diena vai nakts, kāds laiks ir paskatoties ārā pa logu, varbūt ir laiks vannai vai pastaigai gar jūru, varbūt vēlies nobaudīt kādu iecienītu ēdienu (man,piemēram, tās bija krēmšnites :) ), kāda mūzika varētu skanēt un Tev palīdzēt, kādi cilvēki Tevi ir blakus… padomā, kādi darbiņi jāpaveic vai kādas attiecības ir jānokārto lai Tu savās dzemdībās un laikā pēc tām justos patiesi mierīga un līdzsvarota, lai Tevi nesatrauktu kādi nenokārtoti pienākumi. Neaizmirsti savā dzemdību plānā pieminēt cilvēkus, kuru klātbūtne Tev ir svarīga pirms dzemdībām, dzemdībās un pēc tām. Neaizmirsti, ka dzemdības beidzas ar placentas piedzimšanu, un tad sākas posms kad Tu barosi bērniņu ar savu pieniņu- arī to vari pieminēt savā plānā.
Būtiski ir izrunāt ar savu vecmāti (ārstu, dūlu, vai kādu citu uzticības personu) arī „B variantu“. Zinu, zinu, zinu- ka negribas. Bet, lai zinātu kā rīkoties un kas var notikt ja nu pēkšņi bērniņš ir izvēlējies kādu citu ceļu kā nākt sajā pasaulē,Tu būsi jau izrunājusi iespējamos variantus kur doties, kā rīkoties un galvenais- kā justies tajā brīdī un kā sevī atrast mieru. Arī ja Tevī ir bailes no dzemdībām, bažas par bērniņa vai savu veselību, ir ļoti svarīgi par to runāt, nevis izkalkulēt jau visus iespējamos variantus un sevī tos vislaik pārcilāt- nē, izrunā tos uz āru, ar savu vecmāti, un izdomājiet ko jūs liekat šīm bailēm, neskaidrībai pretī. Kādas sajūtas, rīcību vai citas iespējas…
Gribu minēt, ka ne vienmēr dzemdības notiek vārds vārdā kā plānā, visticamāk ka piepildas tikai puse, vai mazāka daļa un viss notiek daudz skaistāk vai citādāk, bet dzemdību plāna rakstīšana var ievest Tevi domās un sajūtās par kurām Tu nebūtu aizdomājusies ikdienas steigā un atlikšanā. Es Tevi patiesi uz to iedrošinu.
- attiecības ar sevi un līdzcilvēkiem.
Jau iepriekšējā punktā es minēju, lai Tu padomā par cilvēkiem, kuri Tev varētu būt apkārt dzemdībās. Vai arī par apstākļiem, kuri Tev zemapziņā varētu traucēt pilnībā atbrīvot savu apziņu. Tad nu lūk, šis varbūt ir lauciņš psiholoģijai, bet nudien šīs ir svarīgs punkts, ka gatavojoties dzemdībām ir jāsakārto savs ES, kurš ļoti skar Tavas attiecības pašai ar sevi un līdzcilvēkiem. Vissvarīgāk būtu atbildēt uz jautājumiem- vai Tu sevi mīli? Vai Tu mīli savu augumu? Vai Tu dzīvo ar pārmetuma sajūtu pret sevi vai kādu tuvāko? Vai Tevī neslēpjas kāds sens rūgtums pret saviem vecākiem, īpaši pret savu mammu? Vai Tu piedod savam mīļotajam cilvēkam? Vai piedod sev savas pagātnes kļūdas (te jāmin vissvarīgāk ir piedot sev tad, ja pagātnē Tev ir veikti aborti, jo tieši šī lieta varētu traucēt Tev ļauties dzemdībām)? Varbūt Tu esi bijusi dusmīga uz savu bērniņu par to ka Tu esi viņu tik ilgi gaidījusi? Piedod viņam. Piedod… Un lūdz piedošanu, ja ar saviem pārdzīvojumiem esi darījusi pāri arī viņam. Lūdz. Tā visa ir piedošanas mācība. Piedod sev, savam mazulim, saviem tuvākajiem. Un Tev būs daudz vieglākas dzemdības.
Bet pāri visam- pieņem sevi. Pieņem visas pozitīvās un negatīvās sajūtas- sveicini tās un nes sevī gaismu. Tad ja tā Tevī būs- pozitīvās sajūtas spīdēs vēl spožāk, taču negatīvās- Tu ar savu gaismu izdziedēsi.
Bērniņi zin, kad viņu mamma ir Gatava viņa piedzimšanai. Jo ja Tu nebūtu Gatava, viņs nemaz nebūtu Tevi izvēlējies…
Pat ja Tev liekas ka Tu neesi Gatava… Zini, ka daba ir gudrāka par Tevi pašu.
- Padomā par to kas Tevi atslābina, nomierina visvissatraucošākajos dzīves brīžos? Kā arī padomā kas Tevi kaitina vai traucē koncentrēties, kad Tev jāveic īpaši sarežģīti darbi? Visticamāk, ka šīs atziņas Tev noderēs dzemdību kontrakciju mirkļos.
- Atpūta. Miegs. Un Prieks.
Nē, šis nav tikai par ķermeni, šis ir pat vairāk par prātu. Tas ir jālutina un jāatpūtina. Jālutina ar VISU to, kas Tev patīk un liek justies laimīgai- koncerti, filmas, mūzika, grāmatas (njā, tām Tev laika patiešām nebūs pēc bērniņa dzimšanas), izstādes, kulinārijas māksla, tikšanās ar draudzenēm, staigāšana pa veikaliem, makšķērēšana, pastaigas gar jūru vai mežu, gleznošana, adīšana, krustdūrienā izšūšana, nu pilnīgi viss iespejamais kas Tevi iepriecina, un protams, kvalitatīvi pavadīts laikas ar mīļoto cilvēku- sarunas, skūpsti, glāsti, mīlēšanās- tas liek mūsu ķermenim gavilēt un prātam nesaspringt. Un tam visam pa vidu viena kārtīga šķipsniņa miega. šī bija labākā recepte priekš dzemdību sagatavošanās, vai ne? :)
turpinājums noteikti būs......
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru