kādu laiku atpakaļ uz zemes satikās divi cilveki. viņi diendienā pavadīja kopā laiku. viņi kopā priecājās un arī bēdājās. viņi veidoja skaistas atmiņas. un viņi viens otram kļuva ļoti,ļoti īpaši. jā, tā bija draudzība un saikne. sajūta, ka kopā var izdarīt daudz vairāk nekā katrs atsevišķi. sajūta, ka brīdī kad viens otru samīļo, pasaulē apstājas laiks, pavadītais klusums ir piepildīts,un dveselē ielīst silta,balta gaisma. tāda varētu būt Mīlestība . un arī Laime.
par šiem cilvēkiem es saku, ka viņi viens otram ir Pērles.


es esmu mamma divām Pērlēm.
mans vārds ir Katrīna. lai arī esmu 28.gadus jauna, sajūtas liek domāt, ka uz šīs zemes esmu krietni ilgāk...
es jau vairāk kā piecus gadus praktizēju kā dūla (šobrīd papildus mācos starptautiskā dūlu apmācībā) un es esmu arī dabisku dzemdību atbalstītāja. esmu Latvijas Dūlu apvienības un Latvijas Mājdzemdību ģimeņu apvienības biedre. esmu iesākusi ceļu Rīgas Stradiņa universitātē, lai kādudien kļūtu par ārstu. vairākus gadus vadu lekcijas vecākiem un vingrošanas nodarbības grūtniecēm.
te rakstu par visu to, ko es mācos un ko gribu dot tālāk. neturot sveci zem pūra.

nu tad - lai gaisma izgaismo!

trešdiena, 2014. gada 15. oktobris

Pērļu mamma mīl kino. Pērļu mamma vēlētos, lai bērni iemīl jēgpilnu kino. Tādēļ es atbalstu šo konkursu un iesaku piedalīties!

PIEDĀVĀJUMS BĒRNIEM un JAUNIEŠIEM NO 7-18 GADU VECUMA, PIEDALĪTIES KINO festivāla ŽŪRIJĀ!


Vai tev patīk kino? Vai esi 7 – 18 gadus jauns?
Vēlies noskatīties un vērtēt aizraujošas bērnu un jauniešu filmas? 
Gribi iegūt jaunus draugus, kam arī hobijs ir kino skatīšanās?

Piesakies dalībai Rīgas Starptautiskā kino festivāla Bērnu un jauniešu filmu programmas žūrijā.


KONKURSS PAR DALĪBU ŽŪRIJĀ

Bērnu žūrija (7 – 12 gadi): izdomā un ilustrē nosaukumu Rīgas Starptautiskā kino festivāla Bērnu un jauniešu filmu programmai


Jauniešu žūrija (13 – 18 gadi): gaidīsim rakstisku, foto vai videoversiju par tavu mīļāko filmu!

Konkursa darbus līdz 10. novembrim sūti uz:info@rigaiff.lv 
(ja esi sagatavojis video – ievieto to Youtube un atsūti mums saiti uz to)


 

Rīgas Starptautiskā kino festivāla bērnu un jauniešu filmu programma

 

No 2. līdz 12. decembrim Rīgas Starptautiskā kino festivāla (Rīgas SKF) ietvaros tiks izrādīta vērienīga bērnu un jauniešu filmu programma - šoreiz tās fokusā Igaunija un Ziemeļvalstis. Saturiski daudzveidīgā programma tiek veidota tā, lai aptvertu skatītājus plašā vecuma grupā.

 

Tā, piemēram, animācijas īsfilmu programmā pirmsskolas vecuma bērniem tiks apkopotas kā pašmāju tā igauņu iemīļotās leļļu un plastilīna tehnikā veidotās filmas. Savukārt kinomīļiem jau sākumskolas vecumā piedāvātā programma ietvers pazīstamā un viena no atzītākajiem šābrīža zviedru režisoriem, Lūkasa Mudisona jaunāko lenti Mēs esam labākie! (We Are the Best!), kas tikko kā izvirzīta Eiropas Kinoakadēmijas balvas nominācijai. Mudisona lente ir dzīvespriecīgs un enerģisks vēstījums par tīņu gadiem astoņdesmito gadu Stokholmā. Bērnu programmā arī labestīgi humoristiskā versija par Holivudas supervaroņu žanru  - dāņu Skudrupuika (Antboy); lentes galvenais varonis ir 12 gadus vecais Pelle, kurš atrod unikālu veidu kā likt skolasbiedriem pārstāt viņu apcelt. Līdzīgi šai filmai, festivāla programmas veidotāji ir atlasījuši kinodarbus, kas ar rotaļīgām un humoristiskām tēmām nepiespiesti apspriež saistošas un aktuālas tēmas, kā, piemēram, savstarpējās iecietības veicināšanu, izpratni par godīgumu un, protams, jaunatklājumus.

 

Savukārt jauniešiem orientētā programmas sadaļa piedāvās pēdējo gadu Ziemeļvalstu kinodarbus skatītājiem jau sākot no pamatskolas vecuma. Izvēloties sižetiski spēcīgus darbus, festivāla veidotāji tic, ka šī programma, lai gan fokusējas uz jaunāko kinoskatītāju paaudzi, būs saistoša arī citu vecuma grupu kinomīļiem. Tā, piemēram, ir iecerēts rādīt islandiešu režisora Ragnara Bragasona 2013. gada pērli, filmu Metāliste (Metalhead) - emocionāli jaudīgu personisko un ģimenes drāmu par spēju sadzīvot ar smagu zaudējumu. Tāpat, Rīgas SKF uz pašmāju ekrāniem decembrī nogādās Daniela Borgmana poētisko drāmu Ziloņa smagumā (The Weight of Elephants) - prestižajā Berlīnes kinofestivālā pirmizrādītu poētisku vēstījumu par desmitgadīga zēna pasaules skatījumu, ģimenes grūtību parvarēšanu un pirmo draudzību. Pēc atzinīgi novērtēta seansa vasarā, decembrī būs no jauna iespējams redzēt laikmeta drāmu Māceklis (The Disciple) - šī lente pērn tika izvēlēta kā Somijas izvirzītā kandidāte Oskara nominācijai. Festivāla programmas ietvaros netiks aizmirsts arī par pozitīvu un gudru izklaidi, tiks demonstrētas arī svaigākās Ziemeļvalstu komēdijas, īpaši orientētas pusaudžiem.

 

Jāpiebilst, ka viens no būtiskākajiem Rīgas SKF mērķiem, ir piedāvāt kvalitatīvu un jēgpilnu Eiropas alternatīvu pašreizējam filmu piedāvājumam, kurā pārsvarā dominē Holivudas ražojumi, liekot skatītājiem ne tikai aizdomāties, bet arī iepazīt būtiskākos kino veikumus no vietēja reģiona.

 


Vairāk informācijas: www.rigaiff.lv 

 

 


pirmdiena, 2014. gada 5. maijs

Šīs ir arī mans ceļš....




pēdējā laikā, šie vārdi ir arī mans ceļš un sajūta.
būt blakus sievietei-mātei, atbalstot viņu.
būt līdzās, viņas izvēlēs.
ļaut būt viņai pašai.
ļaut baudīt dzemdības.

netraucēt.
ļaut piedzīvot.

viņās ir tāds spēks.
tam tikai jānotic.
un notiek brīnums.







otrdiena, 2014. gada 18. marts

Lekcija vecākiem, kuru iesaka mani draugi. Denija ir ļoti jaudīga lektore, kura iemāca un atgādina mums svarīgas lietas, kuras var noderēt bērnu audzināšanā.


 sadarbības projekts

21. martā RSU Medicīnas izglītības tehnoloģiju centrā (Anniņmuižas bulvāris 26a, Rīga) plkst. 16:00 notiks ASV lektores Denijas Džonsones* seminārs.

 
“Veiksmīgas nākamās paaudzes audzināšana” (ar tulkojumu latviešu valodā). Šis seminārs paredzēts ikvienam, kura darbs ikdienā saistīts ar jebkura vecuma bērniem un pusaudžiem, vecākiem, topošajiem vecākiem.
Seminārs ir par to, kā 

·         palīdzēt bērniem atklāt viņu stiprās puses, kas viņi ir un kas jādara, lai spētu piepildīt savus sapņus;
·         palīdzēt bērniem pieņemt savu ķermeni un justies tajā komfortabli;
·         palīdzēt bērniem izveidot veiksmīgu nākotni;
·         parādīt bērniem, kā saskatīt citos cilvēkos labāko, lai varētu kļūt par veiksmīgiem vadītājiem nākotnē;
·         ieaudzināt morāles normas, kas palīdzēs viņiem rakstura attīstīšanā;
·         nodrošināt, ka bērni var gūt panākumus un labi uzvesties jebkurā situācijā un vidē.

*Denija Džonsone (Dani Johnson) uzauga nabadzīgā ģimenē, septiņpadsmit gadu vecumā viņai piedzima bērniņš, divdesmit viena gada vecumā kļuva par bezpajumtnieci, taču jau divdesmit trīs gadu vecumā nopelnīja savu pirmo miljonu. Šobrīd Denija ir laimīgi precējusies, viņa ir piecu bērnu māte, kā arī vairāku miljonu vērtu uzņēmumu īpašniece. Lai palīdzētu tūkstošiem cilvēku visā pasaulē sasniegt ievērības cienīgus rezultātus, jaunā miljonāre veido seminārus par veiksmīga biznesa uzsākšanu, naudas pārvaldīšanu un savstarpējām attiecībām.
Viņa ir vairāku bestselleru autore, starptautiski atzīta lektore, TV un radio raidījumu vadītāja. Viņu ir intervējuši pasaulē lielāko laikrakstu (The View, Forbes, Wall Street Journal u.c.) žurnālisti. Denija ir uzstājusies lielākajos televīzijas raidījumos ASV (The Oprah Winfrey Show, Good Morning America, Fox&Friends u.c.).

P.S. Semināru cenā iekļauta Denijas Džonsones bestsellera – “First Steps to Wealth” – elektroniskā versija, tulkota latviešu valodā.

trešdiena, 2014. gada 19. februāris

Mammas un meitas brīvdienas.

"tikai miera un brīvības klēpī cilvēka gars attīstas savos skaistākajos ziedos - mākslās." /Garlībs Merķelis/ 

Iepriekšējā gada nogale - Ziemassvētku laiks, man bija īsts brīnumu piedzīvošanas periods. Es nudien biju ļoti daudz nostrādājusies, nomācījusies un nomocījusies savā 24/7 pienākumu listē, ka jau biju atmetusi cerību par to, ka līdz vasarai būs kāds brīdis atpūtai vai kaut nedaudz brīvu līdzekļu, lai sevi palutinātu. Un brīdī, kad nu jau biju ar tādu domu samierinājusies, es saņēmu divas dāvanas, kurām sākotnēji nemaz nespēju noticēt. Viena dāvana bija no sieviešu-dieviešu veikala Amoralle (kur man uzdāvināja tieši to, ko biju vēlējusies jau ilgu laiku), savkārt otra dāvana bija brīvdienas Annas Hotel Spa. Jūs nevariet iedomāties, bet es patiešām biju līdz raudienam laimīga. Un sapratu, ka šīs dāvanas ir tas, par ko es tik ilgi biju sapņojusi...

Tad nu janvārī, pirms savas trakulīgās sesijas medicīnas fakultātē, es izlēmu, ka ar vecāko meitu Beatrisi, dosimies divu dienu atpūtā uz Annām, izbaudīt burvīgo dāvanu. 
Izbraucām svētdienā, kad nupat sāka parādīties pirmais vieglais sniega putenis. Man ļoti patika, ka nogriežoties no Līgatnes šosejas, ceļš turpinājās bedrains un līkumots, ka nezinātājs vairākas reizes šaubītos vai tiešām šis ceļš ved uz SPA hoteli :) Atzīšos, arī es piezvanīju uz hoteli, lai pārliecinātoes, ka esmu pareizā virzienā :) Man ļoti patīk Latvijas mazie lauku ceļi un pilsētiņas, man patīk pa ceļam esošās lauku viensētas, man patīk apstāties pie pļavas, izkāpt ārā no auto, ieelpot mieru un klusumu, kāds pilsētā nekad nav sastopams. Šoreiz arī to pa ceļam baudijām mēs.

Par Annām biju dzirdējusi daudz, jo vairāki man pazīstami pāri tur bija svinējuši savas kāzas, arī es klusi biju sapņojusi, ka tā ir burvīga vieta šīm svinībām, kazi, varbūt arī manā dzīvē. 
Aizbraucot uz Annām, mums ar Beatrisi jaukais administrators, ierādīja brīnišķīgu istabiņu. Mēs bijām sajūsmā par lielo gultu un vannas istabu! Bet ja godīgi, mēs bijām ārkārtīgi laimīgas par visu pavadīto laiku Annās. Tās bija divas burvīgas dienas manā un Beatrises dzīvē. Un kad bija jābrauc pirmdienā prom, es meitai teicu, ka TIK ĻOTI NEGRIBAS BRAUKT PROM, TIK ĻOTI GRIBAS PALIKT BAUDĪT UN AIZMIRST PAR PILSĒTAS DZĪVI, VĒL UZ MIRKLI.... 




Gatavas baudīt SPA....


Šāda izskatās atpūtusies mamma :)
Tikko nobaudīta, ne tikai pelde un pirtis, bet arī SPA procedūra - masāža ar zeltu un zīda proteīnu.
(īpaši vēlos minēt to, ka šeit ir arī īpaša SPA procedūra topošajām māmiņām, rekomendēju izbaudīt)

Pēc brīnišķīgi pavadīta laika SPA zonā, pucējamies uz vakariņām.

Vakariņas bija burvīgas. Īpaši rekomendēju šokolādes saldo. Tas bija - de-beš-ķī-gi!



Atpūtas zonā - kamīns, šūpuļkrēsls, grāmatas, modes žurnāli, vieta bērnu mākslai un galda spēlēm.
Mēs izvēlējāmies vakaru pavadīt pie modes žurnāliem sapņojot par to, kas mums būtu, ja mums būtu miljons ne tikai dvēselē, bet arī makā.
Es esmu nedaudz skaistu lietu cienītāja. Tāpēc es saprotu, ne tikai to, ka Annās ir forši, bet novērtēju to, ka Annās ir dizains. Es novērtēju to, ka tur var atpūsties gaumīgi un skaisti radītā vidē, ar smalkiem un zināmiem interjera zīmoliem -  an &angel trauki, Marcel Wanders dizaina Flos lampas.

...un tur zem segas stūrī guļ mana princese uz zirņa...


Rīta pastaiga, kurā man beidzot bija laiks atgriezties pie platfilmnieka un fotogrāfēt. 


Lūk šis ir miers, kas man pietrūkst dzīvojot Rīgā.


Šis bija brīdis, kad es meitai teicu, cik ļoti negribas braukt uz pilsētu. Gribas palikt un baudīties. 











Annu viesu grāmatā es jau uzrakstīju visus savus siltos, mīļos, labos vārdus par atpūtu un laiku, kas pavadīts tur. Bet pateicības nevar būt par daudz. Tādēļ vēlreiz paldies - un laiks, kas pavadīts tur man nudien deva spēku, veiksmīgi nokārtot sesiju. Un mans vislielākais paldies Annām būs tas, ka es atgriezīšos nākamreiz, nu jau pilnas ģimenes sastāvā...

ceturtdiena, 2014. gada 16. janvāris

"Mana dūla - Katrīna." - Ernesta mammas stāsts.

"Tuvojas mana dēliņa pirmā dzimšanas diena. Nevilšus pieķeru sevi pie domas, ka ar katru dienu arvien vairāk un vairāk atceros/domāju/gremdējos atmiņās par viņa piedzimšanu. Tas bija brīnišķīgi! Jā, jā bija sāpīgi un brīžiem pat ļoti, bija grūti un brīžiem pat ļoti, bet kopumā taču viss bija tiiiiiiiiiiik forši. Un tur mums liels PALDIES jāsaka mūsu dūlai Katrīnai.
To, ka manās dzemdībās piedalīsies dūla jau biju izdomājusi sen, pat pirms mazais bija pieteicies, jo,dzirdot apkārtējo draudzeņu pieredzi, sapratu, ka visticamāk gribēšu blakus savu cilvēku. Man pat šķiet, ka to, ka forša būtu Katrīna, arī jau biju iedomājusies pirms mazā pieteikšanās, lasot interviju ar viņu.
Pieteicās mazais, gāja laiks, bet par dzemdībām vispār vēl nedomāju, līdz sāku lasīt grāmatu „Gaidības un radības ar prieku”. Lasot grāmatu, atausa atmiņā mana iecere par dūlu un šī doma vēl vairāk pastiprinājās. Neatceros, vai tas bija teikts šajā grāmatā vai citā avotā, ka dūla nav aizstāvis, bet gan atbalsts. Pie sevis gan nodomāju, ka man vajag dūlu – arī aizstāvi, jo, diemžēl,iepriekš par medicīnisko personālu dzemdībās vairāk biju dzirdējusi negatīvu atsauksmju nekā pozitīvu.
Ap grūtniecības vidu nejauši uzzināju, ka Māmiņu klubā būs lekcija „Dūla dzemdības”, ko lasīs Katrīna. Nebija divu domu – jāiet. Lekcijā bijam tikai divas topošās māmiņas, līdz ar to mums bija ļoti individuāla lekcija,kuras laikā ne tikai iepazināmies ar Katrīnu un par dūlas nepieciešamību, bet arī paguvām diezgan labi iepazīstināt Katrīnu ar sevi un savu gaidību stāstu. Viņa šķita tiešām ieinteresēta. Kaut arī Katrīnas ieteikums bija, pirms izlemt par savu dūlu, tikties ar vairākām, iepazīties, es to neņēmu vēra un pēc kāda laika viņai pieteicos uz janvāri.
Drīz vien Katrīna „ReCure” centrā sāka vadīt topošo māmiņu vingrošanu, uz kuru gāju arī es. Tās bija ļoti jaukas, nomierinošas, uzmundrinošas (jā, jā arī uzmundrinājumu šad tad vajadzēja pēc ikmēneša dakteres vizītēm) un noderīgas tikšanās. Tā mēs vairākus mēnešu reizi nedēļā tikāmies un es burtiski „izaugu” kopā ar Katrīnu. Viņa manī iedvesa absolūtu mieru, tāpēc pilnīgi drošī varu teikt, ka man vispār nebija bail no dzemdībām – nemaz, nemaz! Atceros, ka mazliet baiļojos, kā diez vīrs uztvers manu velmi par dūlu, bet pēc viņu abu iepazīšanās, manas bažas pagaisa, arī vīrs bija priecīgs, ka mums blakus būs tik zinošs, dzīvesgudrs cilvēks.
Svētdienas vakarā abas sazinājāmies, nospriedām, ka vēl TAS brīdis netuvojas, novēlēju viņai veiksmi pirmdienas svarīgajā eksāmenā un norunājām, ka tiekamies kā parasti otrdienas vingrošanā. Ha, un pirmdienas rītā sapratu, ka nekā nebija – kaut kas notiek! Biju bezgala priecīga un laimīga par notiekošo! Katrīnai nezvanīju, jo viņai vispirms jānokārto eksāmens – es vienmēr padomāju arī par citiem, bet nu pēcpusdienā gan informēju par saviem jaunumiem. Nopratu, ka tuvāko divu diennakšu laikā satikšu savu mazulīti. Bet nebija tik ilgi jāgaida un pirmdienas vakarā smejoties zvanīju Katrīnai: „Nevar taču tā būt, ka viss notiek un kontrakcijas jau ik pa 5min?!? Esmu lasījusi, ka sākumā ik pa pusstundai, 20min utt!” Viņa saka: „Var gan!” Nenormāli priecīga un smaidīga teicu vīram: „Liekas, ka viss notiek!” Ar Katrīnu norunājam, ka sazvanamies vēlāk. Un vienā sazvanīšanās reizē viņa saka superīgu frāzi: „Tu vēl izklausies pārak labi, lai process būtu pieteikami tālu jau!” Tad arī sapratu, ka tā nebūs vieglākā nakts izklaide....
Dzemdību namā arī saskāros ar to, ko teicu iepriekš: dūla – aizstāve. Tikai pateicoties Katrīnai, varēju piedzīvot ūdens dzemdības, par kurām jau kādu laiku RDzN nav jāslēdz līgums. Personāls ne par ko negribēja mani laist vannā, jo, lūk, neesot līguma un tāpēc nav kas pieņem dzemdības utt. Lieki teikt, ka man prāts galīgi nebija uz „kasīšanos” un sava panākšanu, bet PALDIES Katrīnai, jo viņai izdevās nokārtot ūdensdzemdības ar pazīstamu vecmāti. Protams, pēcāk man gāja visādi - vienu brīdi gan, kad Katrīna man smuki pateica, lai beidzu sevi žēlot, gribēju zemes spert, jo es taču vairs nevarēju – sāpēja tak traki. Bet paldies viņai, kas lika man saņemties un tā vietā, lai pēc pāris stundām daktere man paziņotu, ka dzemdību process ir turpat, kur bija, kad ierados DzNamā, mazais jau bija klāt! Tas gan bija burvīgs mirklis – kaut apkārt bija vēl kāds, bija sajūta, ka esam tikai mēs trīs un mūsu lielais laimes mirklis. Pēc brīža varēju vērot, kā vīrs ar Katrīnas palīdzību saģērbj mūsu lielāko dārgumu. Es apzinājos, ka viņš ir drošās un gādīgās rokās! Tas bija tik forši!
Katrīna bija liels un neatsverams atbalsts ne tikai gaidību un radību laikā, bet arī pēc tam. Zvanīju viņai par katru sīkumu un vienmēr saņēmu noderīgus padomus!
PALDIES, PALDIES Tev, Katrīn, ka biji kopā ar mums!"
Patiesā sirsnībā, Ernesta mamma

otrdiena, 2014. gada 7. janvāris

"Mana dūla - Katrīna.“ - Līnas mammas stāsts.

"Dūlas izvēle sākumā bija pavisam neapzināta. Ar Katrīnu iepazināmies apmeklējot grūtnieču vingrošanu. Vingrot gāju visu grūtniecības laiku, puncis auga katru nedēļu Katrīnas acu priekšā, līdz ar to ejot laikam kļuva pavisam skaidrs, ka Katrīnai jābūt ar mums. Bijām viena otru jau iepazinušas un pat iedraudzējušās, līdz ar to nebija iedomājams, ka tā vienu dienu es varētu neatnāk uz vingrošanu un atsūtīt tikai ziņu, ka mazais ir klāt. Vingrošanai loģisks turpinājums bija dalība arī mūsu meitiņas dzimšanā. 
Pats galvenais, ko es vēlējos iegūt, bija miers, drošība un paļāvība! To visu un vēl vairāk mums izdevās iegūt par visiem simts procentiem. 
Meitiņas dzimšanas dienā, mēs ar vīru bijām mierīgi un pacilāti! Kontakts ar Katrīnu ļāva visu atvēršanās laiku izbaudīt un palikt mājās! Tā bija tāda kopīga un draudzīga mazuļa gaidīšana. Beigu fāzē mēs kopīgi devāmies uz stacionāru. Tur Katrīnas loma arī bija neatsverama- vina bija mans starpnieks starp stacionāra personālu un mani! Jutos neaizskarama, jo mēs visu iepriekš bijām izrunājušas, līdz ar to Katrīna mani varēja pārstāvēt brīžos, kad man negribējās lieki kontaktēties!
Katrīna bija kopā ar mums visu laiku un šīs divas rokas bija ļoti noderīgas gan vecmātei, gan man, gan tētim! 

Visiem kuri plāno vai šaubās kādu atbalstu izvēlēties savās dzemdības noteikti iesakām dūlu! 
Ar dūlu mums izdevās brīnišķīgs ģimenes dzemdības, kurās brīžiem bija          smiekli, brīžiem asaras, bet pats galvenais saskaņa- tajā brīdī mēs bijām viens vesels spēks!

Vēlāk arī Katrīna mūs atbalstīja ar padomiem, ar klātbūtni un pirmo reizi veica pirtižiņu meitiņai un man neaizmirstamu  masāžu kā ķermenim tā prātam!

Dziļā pateicībā un mīlestība!"
- Līnas vecāki 

"Mana dūla - Katrīna.“ - Karolīnas mammas stāsts.

"Dzemdības ir grūts sievietes darbs. Šķiet, ka manas dzemdības būtu bijušas šausmīgas
un nomācošas, ja tajās nebūtu piedalījies vīrs un piedalījusies dūla Katrīna. Es nesapratu, kas ar
mani notiek, kas man jādara un tā tālāk, ko man visu Katrīna paskaidroja. Vienīgais, ko es zināju,
ka ir kārtīgi jāelpo, ko arī Katrīna man bija iemācījusi vingrošanās.
Dzemdību rīts bija mans lielākais pārbaudījums manā dzīvē. Tagad, kad gribas teikt, ka ir grūti vai ka sāp, es pirms tam kārtīgi padomāju un saprotu, kas tas vēl nav nekas!
Jā, dzemdības bija ļoti sāpīgas, es pateicu visus lamu vārdus, kurus zinu, prasīju gan ķeizaru,
gan anestēziju, taču, kad darbiņš padarīts ar pašas spēkiem, varu būt lepna un priecīga!
Paldies Katrīnai, kura nepieļāva manu muļķīgo iegribu izpildi! Sāpes bija milzīgas, nav tādu vārdu,
lai es izteiktu to, cik ļoti sāpēja, taču izstumšanas periods gan man patika. Tiešām patika!
Lai arī cik grūti tas būtu bijis, es vēlos vēl bērnus, jo mana Karolīna mani dara bezgala
laimīgu! Un bērni ir vislielākā vērtība, tāpēc jau sievietei ir dota šī maģiskā spēja bērnus laist
pasaulē.
Vēlos vēl bērniņus, vēlos dzemdības un vēlos, lai vīrs ir blakus
līdz brīdim, kamēr mazais piedzimst. Un vēl es vēlos Katrīnu blakus visās savās dzemdībās!
Manas sāpes un ciešanas bija pilnībā visa vērtas! Esmu gatava nākamajām sāpēm! Prieks,
ka sievietei ir šīs spējas piedzemdēt bērnu. Laime!
Paldies, Katrīn, ka biji un esi blakus!"
- Karolīnas mamma