Lūdzu aizpildiet šo aptauju par mātes piena bankas nepieciešamību Latvijā.

APTAUJA: http://www.maminuklubs.lv/aptaujas/vai-latvija-ir-nepieciesama-mates-piena-banka/ ja šis links nestrādā lūdzu aizpildiet aptauju šeit:
http://www.maminuklubs.lv/mk/20121015-73611-vai-latvija-ir-nepieciesama-mates-piena-banka-/

Mātes-donores piena banka ir iestāde, kura iegūst mātes pienu, no tām mātēm, kuras labprātīgi to ziedo. Piena banka šo iegūto pienu pārbauda, apstrādā, pasterizē un uzglabā, lai to varētu saņemt tās ģimenes, kuras dažādu apsvērumu dēļ, savus jaundzimušos bērnus un zīdaiņus barot ar savas bioloģiskās mātes pienu nevar.

Varu minēt populārākos iemeslus, kādēļ Eiropā (kur ir 158 mātes-donores piena bankas) un Amerikā ir šādas bankas: ir mātes, kuras savus bērnus nespēj barot fizioloģisku vai psiholoģisku apsvērumu dēļ, šo pienu parasti saņem priekšlaikus dzimušie bērni, kā arī, kas būtu aktuāli Latvijā, šo pienu varētu saņemt dzemdību iestādē pamestie bērni, kā arī tie, kuri nokļūst no "glābējsilītēm" vai arī bērnu nama zīdaiņi.

foto: usatoday

Ārzemēs šo pienu saņem arī zīdaiņi ar gremošanas traucejumiem, vai bērni pēc orgānu transplantācijas vai audzējiem. Pirms māte-donore nodod savu pienu, viņai jāiziet rūpīgas analīzes uz HIV, hepatītiem, vīrusiem, sifilisu, CMV, TBC. Tikai pēc analīžu rezultātu saņemšanas, īpašas anketas aizpildīšanas un speciālista pārbaudes, konkrētā sieviete var kļūt par piena donori.Mātes donores piens tiek savākts īpašos traukos, nodoto pienu pirms pasterizēšanas pārbauda uz baktēriju klātbūtni un vispārējo kvalitāti.

Tad pienu pasterizē, bet tik un tā, tas saglabā savas unikālās īpašības. Mātes piena sastāvs ir unikāls, tas ir labāks par piena maisījumu vai govs pienu.

Pasaules Veselības Organizācijas ieteikumi zīdaiņu barošanā ir šādi:

1. krūts barošana

2. pašas māmiņas atslauktais piens, kas mazulim tiek dots citā veidā

3. citas māmiņas piens

4. mākslīgais piena maisījums.

Agrākos laikos māmiņām ar savu pienu savā starpā dalīties bija vieglāk, diemžēl mūsdienās sabiedrībā šī tēma nav aktuāla, jo pastāv daudzi aizspriedumi pret mātes piena kvalitāti un nepieņemama ir šīs tēmas ētiskā puse.Vēlos uzsākt sabiedībā diskusiju par mātes piena nozīmību, vēlreiz uzsverot to, cik svarīga ir bērna barošana ar mātes pienu vismaz līdz 6.mēnešu vecumam, kā arī mainīt attieksmi pret uzskatiem, ka barot bērnu ar savu pienu nav nepieciešams, jo mātes salīdzinoši ātri atgriežas darbā, kā arī ir vēl dažādi iemesli kādēļ māmiņas izvēlas bērnu ar savu pienu nebarot - piemēram, mātes emocionālā nepiesaiste bērnam, negatavība mātes lomai, vecāku uzskati, ka vieglāk bērnu pabarot no pudelītes, mātes diskomforts zīdot bērnu, liela reklāmas nozīme adaptetajiem piena maisījumiem u.t.t.

foto: nancymohrbacher

Es ceru, ka šī diskusija arī aicinās māmiņas veidot pašām savu piena banku, šo pienu sasaldējot un uzglabājot, tam laikam, kad pašas piens varētu būt beidzies vai kad māmiņa nevar būt kopā ar bērniņu. Šobrīd diemžēl mūsu valstī mātes piena bankas nav, taču, ja jutīsim māmiņu un speciālistu iniciatīvu, tad strādāsim pie piena bankas fonda aktīvākas darbības, lai šāda banka būtu. Mana personīgā pieredze liek man iesaistīties šādā projektā divu iemeslu dēļ.

Pirmais, kad es biju pāris mēnešu veca, smagā stāvoklī, nokļuvu slimnīcā. Manu mammu klāt man nelaida, arī savu pienu viņa nevarēja man dot, jo pati bija slima. Vairākas dienas ārsti neatlaidīgi cīnijās, lai man kļūtu labāk. Kādā dienā man arī kļuva labāk. Kad mana vecmāmiņa, blakus esošā bērna mammai retoriski jautājusi, kas tad man tā uzlabojis veselību, šī māte atzinusies, ka nevarējusi noskatīties, ka man dod kaut kādu kefīram līdzīgu maisījumu un barojusi mani ar savu pienu. Šis stāsts man nozīmē daudz. Jo ļoti iespējams, ka bez šīs mātes piena, es šobrīd šīs rindiņas jums nerakstītu...

Otrs, kad man piedzima pirmā meita, visu viņas pirmo dzīves gadu, man bija ļoti daudz piena. Piedzīvoju arī vairākus mastītus, jo piens krājās ne tikai saldētavā, bet arī krūtīs... Kādu dienu aizejot uz dežūru Dzemdību Namā, bērnu nodaļā, ieraudzīju puisīti, no kura iepriekšējā naktī māte bija atteikusies. Tajā mirklī es, protams, piedāvāju ārstiem viņu pabarot, bet kā noprotiet, man to darīt nebija ļauts, es gan biju gatava, vismaz tā, viņam sniegt emociālu un fizisku atbalstu... Zinu, ka es neesmu vienīgā mamma Latvijā, kurai zīdīšanas periodā ir bijis grūti, brīdī, kad savs piens jāizlej izlietnē, jo tā vienkārši ir par daudz... 

Lai es ar kolēģiem varētu turpināt strādāt pie Piena Bankas projekta Latvijā, aicinu aizpildīt aptauju.

Lūgums atsaukties topošās māmiņas dalībai zinātniskā pētijumā.

Aicinu atsaukties māmiņas trešajā grūtniecības trimestrī.
Lūdzu piedalieties šajā pētijumā, arī es piedalījos Diānas maģistra darba pētijumā un tas man neprasīja daudz laika un pūles. Diāna piedāvā arī mazu pateicību, bet par to sīkāk, aizrakstot viņai uz meilu. Māmiņas trešajā trimestrī lūdzu atsaukties līdz 2012.gada februārim!!!
Dalos ar aicinājuma vēstuli vecākiem no Diānas:

"Sveicināti, topošie vecāki!

Es esmu Diāna Zande, psiholoģe, topošo vecāku skolu lektore, piecu bērnu mamma. Šobrīd esmu Latvijas Universitātes psiholoģijas doktorante un strādāju pie sava doktora darba pētījuma. Ļoti lūdzu Jūsu atbalstu un palīdzību tā veikšanā, piedaloties aptaujā par vecāku izjūtām, gaidot mazuli un vēlāk - pēc viņa dzimšanas. Pētījuma mērķis ir noskaidrot, kā ABI partneri jūtas, kļūstot par vecākiem.

Grūtniecības periods un laiks pēc dzemdībām un tā norises galvenokārt, tiek attiecinātas uz sievieti. Bet Jūs jau droši vien esat ievērojuši, ka „stāvoklī esat Jūs abi” – kaut kādā veidā ir ietekmētas un mainās Jūsu abu dzīves, emocionālās un fiziskās izjūtas. Diemžēl tikai neliela daļa vīriešu uzskata, ka apkārtējie sievas grūtniecības laikā interesējas un IEDZIĻINĀS arī topošā tēva izjūtās. Ir būtiski veicināt speciālistu, vecāku un visas sabiedrības pievēršanos ne tikai topošajai māmiņai, bet visai ģimenei kopumā - laikā, kad topat par vecākiem. Lai to sasniegtu, šobrīd ļoti nepieciešams Jūsu – topošie vecāki, atbalsts un nesavtīga palīdzība.

Lai es varētu veikt pētījumu, nepieciešams ļoti liels skaits ģimeņu, kuras piedalās aptaujā. Jums var būt sajūta, ka „iztiks bez mūsu atbildēm, šobrīd nav laika, uz mani tas neattiecas, gan jau kāds cits atbildēs, utt.”, bet tā nav! KATRAS ģimenes atbildes ir ārkārtīgi būtiskas, tādēļ vēlreiz lūdzu Jūsu atsaucību!

Aptauja notiks internetā trijos etapos: pirmais – grūtniecības trešajā trimestrī, otrais – 3 mēnešus, bet trešais etaps – 6 mēnešus pēc dzemdībām. Aptaujas ir konfidenciālas, individuālie dati netiks izpausti, tie tiks analizēti tikai apkopotā veidā. Jūsu e-pasti netiks izmantoti nekādā citā veidā, kā tikai šī pētījuma anketu nosūtīšanai. Katra aptauja ietver vidēji 50 – 70 jautājumu, un atbildēt var 10 – 15 minūšu laikā (piedalīšanās visos trijos aptaujas etapos no katra dalībnieka prasa aptuveni 40 minūtes laika). Ja Jūsu ģimene (ABI partneri) piekrītat piedalīties visos pētījuma etapos, un šobrīd rit grūtniecības 3. trimestris, lūdzu, rakstiet man dizande@inbox.lv, lai es Jums varētu nosūtīt 1. aptauju komplektu un pastāstīt par tālākajiem mūsu sadarbības soļiem, kā arī par atlīdzību, ko varu Jums piedāvāt.

Cerot uz veiksmīgu sadarbību,

Ar cieņu,

Diāna Zande, mg.psych., LU psiholoģijas doktorante "

Aptauja #4.

Ceturtā Pērļu mammas bloga aptauja IR noslēgusies!
Paldies visiem, kuri piedalījās.

foto no skaistu fotogrāfiju mājas lapas - birthbykellym . com

Savu bērniņu pirmo reizi satika...

dzemdībās stacionārā 60 (89%)

mājdzemdībās 7 (10%)

citur 4 (5%)

Saņemto balsu skaits - 67.

p.s. tie vecāki, kuri pirmo reizi satikuši savu bērniņu kādā citā vietā, bez mājām vai stacionāra! - es ļoti priecātos, ja kāds no Jums komentāru sadaļā uzrakstītu, kur tieši tas bija, varbūt ir kāds skaists un aizraujošs dzemdību stāsts? :)

Aptauja #3.

                                 Trešā Pērļu mammas bloga aptauja ir noslēgusies!

Piedalījās :

7 (9%) vecāki, kuri paralēli bērniņa auklēšanai studē

20 (18%) vecāki, kuri paralēli bērniņa auklēšanai strādā

7 (9%) vecāki, kuri paralēli bērniņa auklēšanai studē un strādā (salut! īpaši šiem vecākiem, kuru vidū esmu arī es, priecājos, ka neesmu tāda vienīgā:) )

37 (52%) vecāki, kuri auklē bērniņu uz pilnu slodzi

Paldies 71 aptaujas dalībniekiem! :)

Aicinu piedalīties mana bloga aptaujās arī turpmāk!

Lai saulaini!

Aptauja #2.

Otrā Pērļu mammas bloga aptauja ir noslēgusies.

foto no bakker-holland majas lapas

Paldies 46 cilvēkiem par piedalīšanos!

šajā blogā vecāki vēlas lasīt par:

bērniņa gaidīšanas laiku - 24 (52%)

dzemdībām - 17 (36%)

bērniņa veselību - 11 (23%)

bērniņa kopšanu, aprūpi - 15 (32%)

māmiņas veselību - 16 (34%)

jaudīgām mammām - 19 (41%)

jaudīgiem tētiem - 9 (19%)

Aicinu piedalīties arī turpmākajās aptaujās!

Lai Jums visiem brīnišķīga vasara!

Tiekamies jūlijā, kad būšu beigusi sesiju!

studējošo māmiņu un tētu vārdā aicinu dalīties ar viedokli un meklēt risinājumu!!!!

Pēc Satversmes Tiesas sprieduma 1. augustā mainīsies stipendiju piešķiršanas noteikumi. Līdz šim daļa studentu stipendijas saņēma pēc sociālajiem kritērijiem un daļa pēc sekmēm, taču turpmāk galvenais kritērijs būs tieši sekmes, šī kārtība zem sitiena paliks kā studentus ar bērniem, tā arī bāreņus, kas nevar rēķināties ar vecāku materiālo atbalstu.

Līdz šim stipendiju saņemšanā priekšroka tika dota sekmīgajiem studentiem, kuri ir invalīdi, bāreņi vai palikuši bez vecāku gādības. Tāpat tā pienācās arī studentiem, kuri nāk no trūcīgām ģimenēm, daudzbērnu ģimenēm, kā arī studentiem, kas jau paši kļuvuši par vecākiem- šie noteikumi bija spēkā kopš 2009. gada jūnija un tos noteica Pasaules bankas eksperti, kuri šādā veidā ieteica rūpēties par sociāli neaizsargātajiem jauniešiem, kuri vēlas iegūt augstāko izglītību. „Pēc noteikumu maiņas sociāli neaizsargātajām grupām būs jādomā nevis, cik izcili studēt, bet, vai vispār studēt,” norāda Katrīna Puriņa.

Kāpēc nonāca līdz Satversmei?

Prasību Satversmes tiesā iesniedza Latvijas Universitātes jurisprudences students Edgars Ābols un Artūrs Pušmucāns. Edgars norādīja, ka, studējot maģistrantūras 1. kursā un saņemot vērtējumu 9 balles un vairāk, divus semestrus stipendiju viņš nav saņēmis vispār, kamēr sociāli maznodrošinātie studenti, kuru vidējā atzīme bijusi 5 vai 6, ik mēnesi varējuši rēķināties ar 70 latu lielo stipendiju. Arī citi studenti atzinuši, ka nespēj konkurēt ar studentiem, kam piešķirts maznodrošinātā statuss. Viņuprāt,  šāda stipendiju piešķiršanas kārtība nekādi nesekmē izglītības kvalitāti. Edgars Ābols un Artūrs Pušmucāns tiesā norādīja, ka stipendijas mērķis nav sociālā palīdzība, bet gan spējīgo studentu motivēšana un atbalstīšana. Katrīna tam nepiekrīt. Viņa norāda, ka arī Ministru kabineta pārstāvji tiesas procesā uzsvēra, ka, atbalstot trūcīgos studentus, valdība cenšas augstāko izglītību padarīt pieejamāku.

"Visām mammām un tētiem, kuri paspēj vēl būt arī studenti, būtu gatava celt pieminekļus, jo tie rūpējas ne tikai par valsts demogrāfisko stāvokli, bet ceļ arī savu izglītības līmeni, nepaliekot ar vidusskolas diplomu kabatā!" - teic Katrīna Puriņa.

Arī Tiesībsargs šiem argumentiem piekrīt, norādot, ka ne visiem studentiem ir normāli materiālie apstākļi, tāpēc stipendiju piešķiršanā ir pieļaujama dažāda attieksme. Turklāt arī Rektoru padome paudusi viedokli, ka nav pareizi pretnostatīt trūcīgos un ļoti sekmīgos studentus – stipendijas būtu jāsaņem kā vieniem, tā otriem. „Tātad Ministru kabinets, Tiesībsargs un Rektoru padome – trīs būtiskas institūcijas šajā jautājumā nesniedz viennozīmīgu atbildi par labu tikai centīgākajiem studentiem, jo skaidrs ir fakts, ka studējošos jauniešus, kuri nāk no sociāli neaizsargātākās grupas, būtu jāatbalsta,” uzskata Katrīna.

Rinda cilvēku neiegūs izglītību

Katrīna neslēpj: Satversmes lēmums viņu apbēdinājis. „Esmu vairāk nekā pārliecināta, ka šī lēmuma dēļ studijas nepabeigs daudzas mammas vai bāreņi, jo ar šādu statusu kļūt par vienu no labākajiem kursā ir ļoti grūti. Pirmajām tāpēc, ka būs jāpilda primārā - mātes loma, un otrajiem, visticamāk, tāpēc, ka nepietiks laika būt labākajam, jo būs vakaros/naktīs jāstrādā...” Katrīna uzskata, ka valsts kontekstā runa ir par nelieliem budžeta līdzekļiem, kurus varētu sagrupēt: stipendijas piešķirt labākajiem, bet daļu līdzekļu tomēr novirzīt kādam labklājības/sociālajam fondam, lai atbalstītu arī sociālā riska grupas. „Kursā esam ap 150 cilvēkiem, šobrīd divu bērnu māmiņas savā kursā esam trīs, bāreņi pie mums mācās četri –  redzam, ka runa nav par milzu skaitu cilvēku! Mums ir vajadzīgs atbalsts, jo valsts nekādā veidā nepalīdz. Kā divu bērnu māmiņa rēķinos, ka par katru bērnu mēnesī saņemu tikai 8 latus lielu pabalstu, bet, lai es varētu dienās iegūt labi apmaksātu darbu, vēlos paralēli mātes lomas pildīšanai apgūt zinības universitātē. Visām mammām un tētiem, kuri paspēj vēl būt arī studenti, būtu gatava celt pieminekļus, jo tie rūpējas ne tikai par valsts demogrāfisko stāvokli, bet ceļ arī savu izglītības līmeni, nepaliekot ar vidusskolas diplomu kabatā!” norāda Katrīna. Viņasprāt, būtiski būtu nelikt „vienā maisā” trūcīgos jauniešus, bāreņus, invalīdus un jaunos vecākus. „Jo trūcīgo ģimeņu skaits šobrīd nudien palielinās. Viņiem, tāpat kā bāreņiem un invalīdiem, būtu jāsaņem palīdzība no sociālā dienesta, taču jaunos vecākus, kas studē, no 1. augusta neatbalstīs ne sociālais dienests, ne universitāte.”

Piedalies mammam.lv/tetiem.lv aptaujā un komentāros izsaki savu viedokli!
http://www.mammamuntetiem.lv/articles/18235/vai-studejosajiem-vecakiem-ir-jasanem-stipendiju-to-planots-atcelt/

(Raksta autore:  Ieva Ikstruma, mammam.lv/tetiem.lv)

Aptauja #1.

Pirmā Pērļu mammas bloga aptauja ir noslēgusies.

158 paldies tiem, kuri piedalījās!

Lūk atbildes:

Kas lasa Pērļu mammas blogu?

• māmiņa (tētis) - 63 / 39%
• topošā māmiņa (topošais tētis) - 35 / 22%
• interesē tēmas, par kurām tiek rakstīts blogā - 32 / 20%
• cits - 23 / 14%
• studēju medicīnas nozarē - 14 / 8%
• speciālists, saistīts ar medicīnas nozari - 1 / 0%

Priecāšos, ja izteiksiet savu viedokli mana bloga aptaujās arī turpmāk! :)