Beatrise, Šarlote un Katrīna šodien aizsūtīja e-pastu prezidentam! (papildināts)

"Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bērnu literatūras centrs un Latvijas Nacionālās bibliotēkas Atbalsta biedrība aicina lielus un mazus lasītājus un grāmatu mīļotājus uz E-pastu karu, tādējādi protestējot pret to, ka valsts nav piešķīrusi nekādu finansējumu lasīšanas veicināšanas programmai Bērnu un jauniešu žūrija." 

Sākot ar 2.aprīli, kas ir Starptautiskā bērnu grāmatu diena, akcijas organizatori aicina ikvienu pievienoties e-pastu karam, lai bērniem un jauniešiem būtu iespēja lasīt jaunas un aktuālas grāmatas bez maksas vietējā bibliotēkā.

Ikviens aicināts sūtīt ziņu "Es gribu lasīt!"/ "Es gribu, lai bērniem būtu iespēja lasīt!" uz valsts iestāžu e-pastiem:

info@president.lv

vk@mk.gov.lv

pasts@km.gov.lv

izglitibas.kulturas.komisija@saeima.lv

tiesibsargs@tiesibsargs.lv

kkf@kkf.lv

pasts@izm.gov.lv

neplpadome@neplpadome.lv

lps@lps.lv

lm@lm.gov.lv

pasts@fm.gov.lv

28.martā akcijas organizatori nosūtīja valsts iestādem arī atklātu vēstuli "Par atbalstu bērnu literatūras attīstībai, izplatībai un lasīšanas veicināšanai".

Atklāta vēstule

Latvijas Valsts prezidentam

LR Ministru prezidentam

LR Kultūras ministrijai

LR Finanšu ministrijai

LR Izglītības un zinātnes ministrijai

LR Labklājības ministrijai

LR Tiesībsargam

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai

Valsts Kultūrkapitāla fondam

Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei

Latvijas Pašvaldību savienībai

Par atbalstu bērnu literatūras attīstībai, izplatībai un lasīšanas veicināšanai

Nedrīkst pārtraukt finansēt no valsts līdzekļiem lasīšanas veicināšanas programmu "Bērnu un jauniešu žūrija", jo tā ir ilgtermiņa investīcija sabiedrības konkurētspējas un intelektuālās kapacitātes attīstīšanai. Finansēt lasīšanas veicināšanu pašlaik ir vitāli svarīgi, bibliotēkām trūkst līdzekļu jaunu grāmatu iegādei. Kopīga lasīšana pozitīvi ietekmē sabiedrību integrācijas virzienā un mazina sociālo spriedzi. Būtu svarīgi daudz plašāk attīstīt lasīšanas veicināšanas programmu latviešu diasporas centros pasaulē un minoritāšu skolās Latvijā, tādā veidā jēgpilni īstenojot sabiedrības integrācijas politiku.

Kopš 2001.gada, kad Latvijā tika izstrādāta un īstenota programma "Bērnu žūrija", kas mērķtiecīgi konsolidēja valsts un pašvaldību līdzekļus lasīšanas veicināšanā, valstī bija vērojams būtisks uzlabojums bērnu lasītprasmes apguvē un bērnu literatūras attīstībā. Valsts finansējums pieauga laikposmā no 2002. gada, kad "Bērnu žūrija" kļuva par valsts mērķprogrammu, līdz 2007. gadam, kad lasīšanas veicināšanai VKKF atvēlēja 100 tūkstošus latu. Par aktīviem lasītājiem ik gadus iesaistījās 15–17 tūkstoši bērnu Latvijā un 14 latviešu diasporas centros pasaulē. Labāko, lasītprieku veicinošo grāmatu izplatība tika nodrošināta gandrīz 600 bibliotēkās un latviešu centros pasaulē. Turpmākajos gados finansējums strauji samazinājās un līdz ar to būtiski saruka arī pašvaldību līdzfinansējums, jo valsts līdzekļu 1 latam tradicionāli pievienojās vietējais finansējums 2 latu apjomā.

Pateicoties LNB Atbalsta biedrībai, tika radīts labdarības projekts "Sirsniņa prasa, lai bērniņš lasa", lai vāktu ziedojumus bērnu grāmatām un palīdzētu notikt "Bērnu un jauniešu žūrijai". Jau vairākus gadus ziedot iespējams portālā www.ziedot.lv, par labdarības projekta vēstniekiem kļuvuši daudzi sabiedrībā zināmi cilvēki. 2011. gadā LNB Atbalsta biedrība ziedojumos piesaistījusi 15 000 latu. Taču lasīšanas motivācija ir valstiska atbildība un to nevar nodrošināt tikai ar ziedojumu palīdzību. Situācija ir turpinājusi regresēt, līdz 2012. gada VKKF 1. konkursā projektam "Bērnu un jauniešu žūrija" netika piešķirti nekādi līdzekļi un 2012. gada 2. marta VKKF vēstulē Nr.2012-1-LIT043-1 tika norādīts, ka "projekts ir mazāk prioritārs iesniegto projektu kontekstā", kaut gan sabiedrības, bibliotekāru un skolotāju, kā arī 13 tūkstošu bērnu un jauniešu viedoklis ir diametrāli pretējs.

Paužam neizpratni par šo situāciju, jo ir bezatbildīgi apturēta 11 gadus plaši attīstīta iniciatīva, neparedzot alternatīvu risinājumu lasīšanas veicināšanas finansēšanai valstiskā mērogā un bērnu literatūras izplatības nodrošināšanai, šādi izmantojot bērnus finanšu problēmu seku novēršanai.

Lasīšanas veicināšanai ir nepieciešams valsts atbalsts, finansējumam ir jānāk kā mērķdotācijai no valsts, apvienojot izglītības, kultūras un labklājības jomas spēkus kopējam mērķim – lasītprasmei, kas savukārt pozitīvi ietekmē dzīves kvalitāti, intelekta pilnveides iespējas un nodrošina jaunās paaudzes konkurētspēju. Saskatām, ka Pārresoru koordinācijas centram šeit varētu būt būtisks ieguldījums, nosakot lasīšanas veicināšanas programmas par valstisku prioritāti Nacionālajā attīstības plānā (NAP 2014–2020), kā arī beidzot pārvarot resoru barjeras, kas visus šos gadus ir traucējušas īstenot pilnvērtīgu rīcībpolitiku lasīšanas veicināšanā, ko vienlīdz atbalstītu visas ministrijas, kuru kompetencē ir konkurētspēja, kultūra un izglītība.

ES valstu izglītības ministri ir noteikuši mērķi, ka neprasmīgu lasītāju īpastvars līdz 2020. gadam samazināms no 20% uz mazāk kā 15%. Latvijā ir 17,6% skolēnu piecpadsmit gadu vecumā, kuriem ir zemi sasniegumi lasīšanā. Igaunijā šādu skolēnu ir 13,3%. Lai saglabātu Bērnu žūrijas sasniegtos rezultātus lasītprieka veicināšanā un pozitīvo ietekmi uz grāmatniecības procesiem, kā arī bibliotēku sadarbību valstī, vēlamies vērsties pie politikas veidotājiem un LR Tiesībsarga ar iniciatīvu novērst ANO Konvencijas par bērna tiesībām pārkāpumu, kur 17. panta c) apakšpunkts nosaka, ka dalībvalstis apņemas "stimulēt bērnu literatūras izdošanu un izplatīšanu". Tāpat aicinām novērst netaisnību, kas ir radusies, nepiešķirot "Bērnu un jauniešu žūrijai" finansējumu, jo šādi tiek pārkāpta bērnu tiesību pamatnostādne – katru jautājumu, kas skar bērnus, risināt no bērnu interešu viedokļa. Aktuālam bērnu literatūras krājumam jābūt pieejamam arī skolu bibliotēkās, jo liela daļa bērnu līdz publiskajai bibliotēkai vispār nenonāk, tātad – grāmatai jābūt tur, kur bērns pēc tās vaicā. Izglītības un zinātnes ministrijas pienākums ir risināt šo gadiem samilzušo problēmu.

Programma "Bērnu un jauniešu žūrija" ir apliecinājusi savu pozitīvo ietekmi uz lasītprasmi un komunikācijas vērtībām. Arī projekts "Grāmatu starts", kas domāts pirmsskolas vecuma bērnu, jauno ģimeņu iesaistīšanai grāmatu lasīšanā un bibliotēku pakalpojumu izmantošanā (darbojās 2007/2008.gadā 214 bibliotēkās), un arī nav ticis atbalstīts VKKF 2010. gada un 2012. gada projektu konkursos, vistiešākajā veidā nodrošina latviešu valodas nostiprināšanos un literatūras pieejamību ikvienam Latvijas iedzīvotājam jau no mazotnes. "Grāmatu starts" būtu pelnījis Labklājības ministrijas ievērību ar to, ka tas sekmē pirmsskolas vecuma bērniem piemērotas vides iekārtošanu publiskajās bibliotēkās un tādu materiālu pieejamību bibliotēkās, kuru "mērķis ir sekmēt bērna sociālo, garīgo un morālo labklājību, kā arī veselīgu fizisko un psihisko attīstību", kas arī ir noteikts ANO Konvencijā par bērna tiesībām.

Mēs vēršamies arī pie Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes, jo uzskatām, ka plašsaziņas līdzekļos nepietiekami tiek atspoguļota lasīšanas tradīciju kopšana, viedoklis par bērnu grāmatām, rakstnieku un ilustratoru intervijas, visiem pieejamu bibliotēku projektu un programmu saturs.

Lasīšanas veicināšanas programma "Bērnu un jauniešu žūrija ", kas nodrošināja vērtīgāko bērnu grāmatu pieejamību plašā bibliotēku tīklā, uzturēja spēkā vienlīdzīgu iespēju principu, jo arī trūcīgās pašvaldībās jaunajiem lasītājiem katru gadu bija pieejama vismaz 20–24 labāko grāmatu kolekcija. Šī programma sniedza atbalstu ne vien izdevējiem, bet arī rakstniekiem un ilustratoriem publiskā patapinājuma veidā, nodrošinot nozares dzīvotspēju un kultūras patēriņa ķēdi radīšana (rakstnieks, mākslinieks) – ražošana (grāmatu izdošanas process) – izplatība (bibliotēku un skolu tīkls) – patēriņš (domājošs lasītājs, lasīšanas tradīcija).

Aicinām atbildēt uz jautājumu, kāpēc ir pārtraukts finansējums lasīšanas veicināšanas programmai; nodrošināt finanšu līdzekļus programmas darbībai ilgtermiņā, atbalstīt regulāru publicitātes kampaņu elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos lasīšanas tradīciju nostiprināšanai sabiedrībā.

Silvija Tretjakova, Latvijas Bibliotekāru biedrības priekšsēdētāja, programmas "Bērnu un jauniešu žūrija" koordinatore

Undīne Būde, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Atbalsta biedrības valdes priekšsēdētāja

Renāte Punka, Latvijas Literatūras un grāmatniecības padomes priekšsēdētāja

Vija Kilbloka, Latvijas Grāmatnieku ģildes priekšsēdētāja

Aija Janbicka, Latvijas Bibliotēku padomes priekšsēdētāja

Jānis Jurkāns, Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētājs

Jānis Oga, Latvijas Literatūras centra direktors

Jānis Leja, Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas valdes priekšsēdētājs

Inita Bertmane, Latvijas skolu bibliotekāru biedrības priekšsēdētāja

Sandra Kalniņa, Latvijas Lasīšanas asociācijas prezidente

Ilze Stikāne, Latvijas Bērnu un jaunatnes literatūras padomes prezidente

Projekta "Sirsniņa prasa, lai bērniņš lasa" vēstnieki:

Aurēlija Annužīte-Lauciņa

Inese Zandere

Dāvis Auškāps

Pauls Raudseps

Indra Sproģe

Ilze Dobele

Evelīna Strazdiņa

Gatis Rozenfelds

Elīna Bīviņa

Toms Auškāps

Kārlis Kazāks

Lienīte Osipova

Lauris Aleksejevs

Orģinālteksts atrodams mājas lapās www.lnb.lv un www.gaisma.lv.

12.04.12 papildināts ar ziņu no : 
http://kultura.delfi.lv/news/culturenvironment/kulturas-ministrija-bernu-lasisanas-veicinasanas-programmai-pieskirs-13-800-latus.d?id=42277378

Kultūras ministrija radusi iespēju Latvijas Nacionālās bibliotēkas nodrošinātās bērnu lasīšanas veicināšanas programmas "Bērnu un jauniešu žūrija" darbībai šajā gadā piešķirt 13 800 latu, informēja kultūras ministres padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Iluta Bērziņa.Finansējumu izdevies atrast, pārplānojot finanšu līdzekļus Kultūras ministrijas budžeta apakšprogrammā "Mākslas un literatūra".