īsumā par autoru.
Donalds V. Vinikots (Donald W. Winnicott)
(1896-1971)
izcils angļu pediatrs, psihoanalītiķis, bērnu psihoterapeits.
Dr.Vinikots vispirms sāka strādāt pediatrijā, taču vēlāk arvien vairak sāka pētīt bērnu psihologiju. ļoti lielu sava darba daļu aprakstījis klīniskos novērojumus par mātēm un zīdaiņiem. lasījis lekcijas par bērnu attīstību psihologiem, psihoterapeitiem un pediatriem. plaši pazīstamas viņa gramatas "Bērns un viņa māte" ("Babies and their mothers"), "Bērns" ("The Child").
ievisis tādus psihologijā paliekošus jēdzienus kā 'pietiekami-laba mamma' (good-enough mother), ' 'turēt bērnu' (hold-baby).
Dr.Vinikota eseju apkopojumus novērtē visā pasaulē- psihoanalītiķi, pediatri un psihologi it īpaši Hārvarda un Kembridžas universitātēs.
īsumā par grāmatu.
domāju, ka Vinikota grāmatas jau lasa visi tie, kuri strādā ar maziem bērniem, tapēc gribētos, lai Vinikota atziņās iedziļinatos arī mazu bērnu mammas. šo autoru var tikai apbrīnot par to ko viņš savas dzīves laikā ir darījis un kādus jēdzienus attiecībā pret maza bērna aprūpi ieviesis.
lasot šo gramatu rodas dziļāka izpratne par bērna agrīnu attīstību un attiecībām ar māti, kurās medicīnisku speciālistu iejaukšanās dažubrīd varētu būt šķērslis. man patīk, kā ārsts, uzsver mātes lomas nozīmību un to ka 'mammā, lai būtu par mammu, viss jau ir', tas ir tik patiesi!
šo grāmatu veido Dr.Vinikota lekcijas pediatriem, vecmatēm, ka arī vecākiem.
ārsts izcili apraksta mātes spēju identificēties ar bērnu, tādā veidā iegūstot intuīciju, kurai ir nozīmīga loma bērna aprūpē. ārsts arī apraksta to, ka mātes un bērna agrīnajās attiecībās nedrīkst iejaukties, lai neiedragātu mātes pašpārliecību un bērna pielāgošanos pasaulei.
otraja nodaļā autors uzsver lielo atšķirību starp terminiem zināšana (knowing) un mācīšanās (learning) lasīt 23.lpp "Tas, ko jūs darāt un zināt, vienkārši pateicoties faktam, ka esat zīdaiņa māte, ir tikpat, tālu no zināšanām, ko esat ieguvusi mācoties, kā Anglijas austrumu krasts no tās rietumu krasta." un 24.lpp autors iedrošina sievietes "Es velos, lai jūs jūtaties pārliecinatas par savām spējām būt matēm un nedomājat - ja jūs varbūt neko nezināt par vitamīniem tad nezināt arī, piemēram, to, kā turēt savu mazo bērnu.".
Daudz smaida un atziņu manī raisīja trešā nodaļa "Edināšana no krūts kā saskarsme". Piemēram, tas, ka sieviete PATI spēj ēdināt (pievērsiet uzmanību šim vārdam- nevis barot, zīdīt, bet ēdināt!:) ) savu bērnu un nevienam nevajag raustīt viņas krūšu galus bērnam mutē, jo šis viss process norisināsies arī bez medicīniskā personāla iejaukšanās..citēju no 30.lpp "Diemžel mātes nesatricināmi tic ārstiem un māsām, un viņas domā- ja jau ārsts zina, ko darīt, kad rodas sarežgijumi vai kad nepieciešama steidzama ķirurgiska iejaukšanās, tad viņš arī zina to, kā izveidot mātes un bērna savstarpējās attiecības. Parasti gan viņam nav nekādas jēgas par šo mātes un bērna tuvību." un 56.lpp "Tas ir emocionāls ievainojums, es pat teiktu, sava veida izvarošana, kad aizkaitināta medicīnas māsa bāž mātes krūts galu vai pudelītes pupiņu bērnam mutē, lai ierosinatu refleksu. Neviena māte, kurai ļauj brīvu vaļu, ta nerīkosies." (...) "Viņi (zīdaiņi,- pērļu mammas piezīme) ne vienmēr uzreiz vēlas ieturēt maltīti. Viņi ar savām rokām un muti grib paspēlēties.."
66.lpp "Mātei piens no krūtīm neplūst kā organisma izvadviela, bet izdalās ka reakcija uz kairinājumu, un kairinajums rodas, kad māte skatās uz savu bērnu, ieelpo viņa smaržu, sajūt viņa augumiņu un dzird bērna raudas, kas apliecina viņa vajadzību pēc ēdiena."
Iedrošinajumu tam, ka tas ir pilnīgi ok, ka bērniņš zīžot sper, kož, rauj mani aiz matiem es guvu arī šajā gramatā, es arī, to vienkārši izturēju(kā tas aprakstīts gramatā), jo tajā mirklī bērns tā atrod jaunu nozīmi vārdam "mamma" un "mīlestība". Un tieši tādā veidā bērns saprot ka māte ir atsevišķs objekts ar savu vietu pasaulē, kas nav daļa no viņa paša, taču tajā pašā laikā caur vecumam atbilstošiem darbiem tādejādi izrāda savu mīlestību un pieķeršanos, ka arī iepazīst pasauli un objektus ap viņu (šeit vēlos piebilst kā arī kāds cits franču autors ž.piažē apraksta bērna telpas un objekta attiecības, bet par to rakstīšu citreiz).
ceturtaja nodaļā autors piemin terminu 'pietiekami laba turēšana' un apraksta parādību 'mātes primārā pārņemtība', kas ir ar māti notiekoša parādība pirmajos mēnešos pēc dzemdībam. ārsts arī raksta, ka māte vislabāk spēj identificēties ar bērnu un spej viņu mierinat to turot, un kāda 'trauksme' rodas bērnā ja tas netiek darīts.
piektajā nodaļā ārsts apraksta "Cilvēka indivīda sākotni", kurā sīkāk aplūko augļa-jaundzimušā attīstības stadijas, kas man bija ļoti interesanti, jo šis temats ir cieši saistīts ar manis iesākto pētniecisko darbu par embrija-augļa stāvokli mātes miesā.
sestā nodaļa apraksta veselīgu apkārtējo vidi zīdaiņa vecumā un piemin mums jau labi zināmos jēdzienus- turēšana un apiešanās (handling). 54.lpp "Pietiekami labi turēti bērni spēj strauji attīstīties emocionālajā ziņā. Ja bērns tiek pietiekami labi turēts, tiek likts pamats viņa personībai. Zīdaiņi neatceras to, ka tikuši labi turēti, taču viņiem atmiņā paliek traumatiskā pieredze, ko sagādā nepieteikami laba turēšana" Un šis citats uz mani atstāja lielu iespaidu, par to ka visticamāk, ja es to pareizi saprotu, patiešam katru reizi kad mazulis šupulī ieraudas, viņš ir jāpaņem rokās tādejādi vairojot viņa drošības sajūtu un veicinot attīstības procesu.
Es pieņemu autora kategorsiko attieksmi pret jaundzimuša ilgstošu vienatnes stāvokli (autors ļoti realistiski apraksta zīdaiņa sajūtas, ja tas tiek atstāts viens). Un akceptēju to, ka jaundzimušajam gandrīz nepārtraukti ir jāiekļaujas mātes elpošanas ritmā (tādēļ ideāli ir nēsāt bērniņu slingā), sajust mātes vai tēva smaržu un pat dzirdēt/sajust sirdspukstus (kā nekā 9 mēnešus viņš to diendienā IR darījis, kāpēc gan lai šajā pasaulē, lai veidotos droša piesaiste, būtu savādāk?)
Uzskatu, ka šī gramata ir ļoti noderīga lasāmviela mātēm, lai saprastu savu nozīmību, lai noticētu sev, savām dabas dotajām spējam..kā arī izcila lasāmviela rutīnā iegrimušām vecmātēm vai māsām, lai atgādinātu kad nepieciešams iedrošināt un kad paklusēt un nedarīt to, ko var izdarīt pati māte.
drīzumā lasiet manu komentāru par šī autora grāmatu "Sarunas ar vecakiem".
grāmatas izdod izdevniecība "RaKa", 2004
(skat. izdevniecības majas lapā, cena ~3,-ls)
SVEIKI. ŠOBRĪD TOP MĀJAS LAPA- WWW.PERLUMAMMA.LV un pagaidām šis blogs darbojas neaktīvā režīmā. Ja interesē man tuvās aktualitātes, aicinu sekot manam Instagram kontam @perlumamma.lv !
"kādu laiku atpakaļ uz zemes satikās divi cilveki. viņi diendienā pavadīja kopā laiku. viņi kopā priecājās un arī bēdājās. viņi veidoja skaistas atmiņas. un viņi viens otram kļuva ļoti,ļoti īpaši. jā, tā bija draudzība un saikne. sajūta, ka kopā var izdarīt daudz vairāk nekā katrs atsevišķi. sajūta, ka brīdī kad viens otru samīļo, pasaulē apstājas laiks, pavadītais klusums ir piepildīts,un dveselē ielīst silta,balta gaisma. tāda varētu būt Mīlestība . un arī Laime.
par šiem cilvēkiem es saku, ka viņi viens otram ir Pērles.
es esmu mamma divām Pērlēm un sieva brīnišķīgam vīram- manas dzīves labākajam draugam.
mans vārds ir Katrīna.
es jau vairākus gadus praktizēju kā dūla (šobrīd papildus mācos starptautiskā dūlu apmācībā), esmu sertificēta krūts zīdīšanas konsultante. esmu Latvijas Dūlu apvienības un Latvijas Mājdzemdību ģimeņu apvienības biedre. esmu iesākusi ceļu Rīgas Stradiņa universitātē, lai kādudien kļūtu par ārstu - mani padziļināti interesē ginekoloģija, dzemdniecība, osteopātija, seksoloģija un psihoterapija. vairākus gadus vadu lekcijas vecākiem un vingrošanas nodarbības grūtniecēm, īpaši vēlos atbalstīt māmiņas, kuras savus bērnus gaida vai audzina vienas pašas- bez vīrieša atbalsta. šobrīd vadu arī meditācijas nodarbības grūtniecēm un aktīvi darbojos Latvijā lielākajā ģimeņu- topošo vacāku apmācības vietā "Māmiņu klubs".
te rakstu par to, ko es mācos un ko gribu dot tālāk. liela daļa rakstu gan balstās uz manu- kā māmiņas pieredzi, tādēļ par profesionāliem jautājumiem labāk vērsties pie manis personigi uz e-pastu vai telefonu, kas ir pieejami internetā."
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru